Tā, piemēram, šonedēļ valdība nolēma piešķirt šādu statusu Daugavas stadiona rekonstrukcijas projektam, bet jau drīzumā Saeima varētu galīgajā lasījumā skatīt likumprojektu, kas paredz nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Okupācijas muzejam.
Pirms vairākiem gadiem, reaģējot uz trešo personu mēģinājumiem apturēt elektropārvades savienojuma „Kurzemes loks” būvdarbus, Būvniecības likums tika papildināts ar pantu, kas noteic, ka gadījumos, kad tiek apstrīdēta nacionālo interešu objekta statusu ieguvušu projektu īstenošanai nepieciešamā būvatļauja, pārsūdzību dēļ būvdarbi netiek apturēti.
Pēdējā laikā šī iespēja tiek izmantota arvien biežāk. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs uzsver, ka aizvadītajā nedēļā pieņemtais valdības lēmums par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Daugavas stadiona teritorijai, kas jau iekļauta nacionālo sporta bāžu sarakstā, nav saistīts ar trešo personu mēģinājumiem apturēt stadiona rekonstrukcijas projekta īstenošanu.
„Ja mēs pētām vēsturiskos piemērus, kā ir bijis ar „Kuzemes loku” vai citiem piemēriem, mēs redzam, ka Latvijā pastāv tendence apstrīdēt jau izsniegtu būvatļauju, un kārtība ir tāda, ka, ja to apstrīd, tas aptur visus procesus. Mūsuprāt, kavēties nedrīkst, jo 2018. gada Dziesmu un deju svētku norise Daugavas stadionā ir ierakstīta valdības deklarācijā. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, mums ir arī saistības pret Eiropas Savuenību attiecībā uz Eiropas fondu finansējuma apguvi," skaidro Severs.
Kopumā stadiona rekonstrukcijā plānots ieguldīt gandrīz 48 miljonus eiro. Lielākā daļa līdzekļu jeb gandrīz 41 miljons eiro nāks no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Pirms dažām nedēļām kļuva zināms, ka iepirkumu konkursā par stadiona tribīņu atjaunošanu un jauno tribīņu izbūvi uzvarējusi kompānija „LNK Industries Partnership”.
IZM gan patlaban tiesājas ar SIA „Sāgas fonds”, kas kopš aizvadītā gadsimta 90. gadu nogales nomā stadiona teritorijā esošo ledus halli. Severs zina teikt, ka rekonstrukcijas projekts neparedz halles saglabāšanu, taču uzsver, ka šī tiesvedība nevarētu būt par šķērsli stadiona rekonstrukcijai.
„Šobrīd tas nav nekāds risks attiecībā uz teritoriju kopumā, bet kaut kādā brīdī tas var pacelties, jo tajā teritorijā, kur šobrīd atrodas hokeja halle, tā vairs nav paredzēta, tur ir plānota multifunkcionāla manēža. Ledus halle teritorijā ir plānota, pat divi ledus laukumi ir ieplānoti, bet citā vietā," norāda Severs.
Vēl nedēļu agrāk ar valdības lēmumu nacionālo interešu objekta statuss tika piešķirts „Rail Baltica”. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) Latvijas Radio apliecina, ka šis statuss savā ziņā kalpos par apdrošināšanas polisi pret iespējamām tiesvedībām, kas varētu aizkavēt projekta iedzīvināšanu.
"Ja mēs apstiprinām, tad tiešām apstiprinām, lai turpmāk varētu saņemt nākamo finansējumu, neatstājot iespēju kaut kā mētāties," paskaidro Augulis.
Savukārt septembrī, pēc atgriešanās no sesiju starplaika, Saeima galīgajā lasījumā skatīs likumprojektu, kas paredz nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Okupācijas muzejam. Likumprojekts paredz arī esošās muzeja ēkas papildināšanu ar Gunāra Birkerta projektēto piebūvi – „Nākotnes namu”.
