Viņš paskaidroja, ja bērns gadu ātrāk sāk doties skolā, tad viņš gadu ātrāk iestāsies universitātē un to arī pabeigs vai arī, neiestājoties universitātē, sāks darba gaitas.
Ministrs akcentēja, ka sešus gadus vecs bērns nemācīsies to, ko bērns šobrīd pirmajā klasē apgūst septiņus gadus vecs bērns. Jaunais izglītības standarts paredz, ka sešgadnieks varēs pat doties diendusā, kā to šobrīd dara viņa vienaudži bērnudārzā. Pirmā klase būtiski neatšķirsies no bērnudārza, tomēr viņa atrašanās skolā pakāpeniski viņu ievadīs skolā, paskaidroja Šadurskis.
Paredzams, ka jauno izglītības standartu, kurā ietilps šī pārmaiņa, Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar ekspertiem un skolotājiem izstrādās līdz 2017.gada 1.septembrim, lai pēc tam būtu gads, kura laikā to izskaidros skolotājiem.
Diskusijā gan Šadurska idejai radās opozīcija. Piemēram, Ogres 1.vidusskolas direktors Igors Grigorjevs pauda, ka nav pamata „fiziski celt sešgadniekus uz viņiem nepiemērotām telpām”. Vēl jo vairāk tāpēc, ja mācību programma neatšķirsies no bērnudārza.
Arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane neslēpa skepsi, atsaucoties uz 1980. gadu vidū Rīgas skolās notikušu eksperimentu, kurā arī sešgadnieki laisti uz skolu. Iznākumā 5.klasē aptuveni trešdaļa šo skolēnu bijuši nesekmīgi.
Šadurskis gan noteica, ka „30 gadi [kopš eksperimenta] ir naftalīna pieredze”.
Ziņots, ka arī vecāki un eksperti pret Šadurska iecerētajām reformām, sūtot sešgadniekus uz skolu, izturas skeptiski, uzsverot, ka bērni tādā vecumā nav gatavi mācīties skolā.