Mediju eksperti «izbrāķē» 3 no 11 NEPLP locekļu amatu kandidātiem

Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors komunikāciju zinātnēs Sergejs Kruks kandidātus vērtēja pēc izglītības, pamatnodarbošanās, respektīvi, profesionālās pieredzes līdz šim brīdim un sabiedriskās darbības, “jo televīzijas un radio pārvaldīšanā sabiedriskais medijs ir sabiedriskais labums, un tur jābūt kaut kādai pieredzei šajā jomā”.

Viņaprāt, šādas pieredzes nav Patrikam Grīvam, Jānim Lielpēterim, Aijai Ansonei, Ivaram Āboliņam un Nikolajam Lācim.

Nikolaju Lāci eksperti visbiežāk min kā nepiemērotāko kandidātu.

Vidzemes Augstskolas docents Jānis Buholcs pauda, ka “vismazāk atbilstošs amata prasībām izskatās Nikolajs Lācis" 

Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas pasniedzējs Aleksandrs Mirļins arī norāda, ka, spriežot pēc pieteikuma “iepriekšēja profesionāla pieredze vismazāk ir atbilstoša tam, kas ir prasīts no kandidāta, ir Nikolajam Lācim”.

“Lai arī viņa pieredze, strādājot nekustamā īpašuma jomā, varētu ļoti noderēt gadījumā, ja būs pieņemts lēmums par LTV pārvietošanu no Zaķusalas krastmalas 3,” piebilda Mirļins.

Ekspertiem nepieņemama šķiet arī Žannas Helmanes kandidatūra.

“Lai gan tas neko neliecina par Žannas Helmanes  profesionālo kvalifikāciju, tomēr zīmīgi, ka viņai atbalstu ir izteikušas no elektronisko plašsaziņas līdzekļu politikas jomas attālu esošas organizācijas – Latvijas Zobārstu asociācija, Ekumēniskais Mediju padomes fonds, kas apvieno kristīgās konfesijas, biedrība “Asociācija ģimene”, Latvijas Uiversitātes Tuvo Austrumu studiju centrs un citi,” norādīja Buholcs.

Helmanes pieredze žurnālistikā pēdējā laikā vairāk ir bijusi saistīta ar reliģisko raidījumu "Vertikāle", kas nebija atbildis LTV kvalitātes prasībām. Tas gan nav labs signāls par profesionālo varēšanu.

“Mani tiešām pārsteidz Helmanes kundzes uzdošana par žurnālisti vai pieredzējušu žurnālisti,” atzina Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, programmas “Žurnālistika” vadītāja Anda Rožukalne.

“Es uzskatu, ka tā ir liela problēma, teiksim, tādā maģiskajā domāšanā un ticībā paranormālajam balstīts mediju saturs – tas ir neadekvāti populārs Latvijā. Un ja tā tiek uzskatīta par žurnālistiku.. Pat, ja es tiešām cienu dažādus reliģiskus uzskatus, tad es redzu līdzīga veida pieejas arī numeroloģijā un cita veida maģiskās domāšanas tādos piemēros, kas mediju vidē ir populārs saturs. Un cilvēks, kas visā nopietnībā pārstāv šo satura daļu, manuprāt, nav piemērots darbam NEPLP,” uzskata Rožukalne.

Pretenzijas izskanēja arī par Guntas Līdakas kandidatūru.

Producents, žurnālists, bijušais NEPLP loceklis Gints Grūbe norādīja, ka “Līdaka, piemēram, ir ilgstoši vai pēdējos gadus darbojusies Krievijas vēstniecībā žūrijas komisijā, kas piešķir balvas Latvijas žurnālistiem, kuri vēsta par Krieviju”.

“Man tas rada jautājumus.  Jo man grūti izprast – kas ir tā motivācija? Veidot draudzīgākas saiknes ar Krievijas esošajām varas struktūrām? Vai veicināt to, lai Latvijas žurnālisti veidotu skaistākus stāstus par notiekošo Krievijā? Kas ir motivācija cilvēkam, kurš sevi uzskata par profesionāli, par mediju ekspertu, iesaistīties šādos procesos?” jautāja Grube.

Līdaka gan LTV norādīja, ka viņas pirmā izglītība ir krievu filoloģija, un viņai “ir ļoti žēl, ka šī Latvijas krievu mediju vide komunicē ap šo vēstniecību un šie pasākumi un konkursi, šī komunikācija notiek Krievijas vēstniecībā un nevis kaut kur citur Latvijā, kas būtu, manuprāt, ļoti svarīgi”.

“Tāpēc es arī vienmēr esmu teikusi, ka ir svarīgi šī krievu kopienas uzrunāšana un krievu sabiedrības integrēšana Latvijas vidē. Bet šajā projektā es piedalos pirmo reizi tiešām kā mediju eksperts, jo man ir interesanti, ko elpo un kā dzīvo Latvijas krievu žurnālistu vide,” skaidroja Līdaka.

“Es neesmu piederējusi nevienai politiskai partijai, man tiešām ir profesionāli interesanti, ko viņi elpo un ko viņi domā, un tāpēc es esmu piekritusi. Un es varu pateikt, ka es neesmu vienīgā tāda, kas šajā žūrijas komisijā piedalās. Un ir vēl viena lieta – ka, ja es esmu kaut ko solījusi izdarīt un izvērtēt un piedalīties šajos vērtējumos, tad es to arī daru,” uzsvēra Līdaka.

LTV arī gribēja noskaidrot, ko par ekspertu vērtējumu saka arī Žanna Helmane un Nikolajs Lācis. Taču viņi savas domas izteikt nevēlējās. No intervijas atteicās vēl viens kandidāts -  Ivars Āboliņš, kurš, līdzīgi kā Helmane, vispirms gribot runāt ar Saeimas deputātiem.