Aktieris Gundars Āboliņš par savu Rīgu sauc Vārnu ielas apkaimi. „Tādas vietas var būt vairākas, bet man patīk klusās, vasarīgās pēcpusdienās pastaigāt pa Vārnu ielas republiku – Lauku iela, Vārnu iela, Zvaigžņu iela, Artilērijas iela, Ziedoņdārzs, kur es esmu savas bērnudienas pavadījis,” stāsta aktieris Gundars Āboliņš.
„Tur, kur vēl nav eiroremonts paviesojies, kur vēl vecās mājas, kur smaržo pēc malkas šķūnīša, pēc vecām mēbelēm, pēc ceptām akniņām, ko kāda mamma pusdienās taisa – tās smaržas man patīk, tie pagalmiņi.”
*
Komponists Raimonds Pauls, stāstot par Rīgu, sauc to par vienu no skaistākajām pilsētām Eiropā un aicina nesabojāt savu pilsētu.
„Mums ir ļoti skaista pilsēta vispār. Ļoti skaista!” atzīst Pauls. „Brīnišķīgas vietas!”
Maestro Rīgā izceļ ielas ar jūgendstila ēkām, Doma laukumu un baznīcu, parkus, Bastejkalnu un Vērmanes dārzu , kā arī Latvijas Radio māju, kurā pavadījis praktiski visu mūžu un joprojām tur atrodas.
„Mums vajag godīgi skatīties uz to. Man liekas, ka parki mums ir labi un sakopti, cik es tā manu. Tas pats Vērmanes dārzs vai tepat Bastejkalna rajons, kur es bieži staigāju, un tālāk ir ļoti simpātiskas zaļas vietas ar kokiem. Mums kaut kādā veidā viss koncentrējas kopā. Tepat ir opera, tepat ir Nacionālais teātris… Viss tepat. Nav tie milzīgie attālumi. Nu tāda ir Rīga. Man liekas, ka viņa ir viena no skaistākajām pilsētām Eiropā,” teic maestro un stāstu par savu Rīgu noslēdz ar aicinājumu. „Tikai nesabojāsim viņu!”
*
Bērnu klīniskās universitāte slimnīcas radioloģe Ilze Sedleniece vienu no sev mīļajām vietām Rīgā saista ar studiju gadiem - neaizmirstama ir bijusī kafejnīca "Ainava", kurā studentēm pica šķita tik garda... Bet otra vieta - Pārdaugava, kur ārste dzīvo pašlaik.
"Man ļoti patīk Pārdaugava, bet īpaši - Āgenskalns ar vecajām koka mājiņām un šaurajām ieliņām, kurās, īpaši pēdējā laikā, arvien vairāk ienāk tāda radoša dzīvība, mākslinieki. Un var redzēt to, ka Āgenskalns kļūst sakoptāks un kulturālāks. Katru gadu var just, ka pilsētas gars paliek citādāks."
*
„Mana mīļākā vieta Rīgā ir Vecāķi, jo tur es esmu pavadījusi savu bērnību un tā ir vieta, kurā pilsēta satiekas ar jūru, kas man ir ļoti, ļoti nozīmīgs dabas spēks, pie kura griezties tad, kad ir grūti. Un savukārt, pie kura tu vari justies brīvi un viegli, kad prieks ir sirdī un gribas, lai tam būtu kur ieskrieties,” saka režisore Krista Burāne.
*
"Mans ikdienas maršruts ir starp Ķīpsalu un Berga bazāru," stāsta arhitekte Zaiga Gaile. "Es braucu ar riteni, un man liekas, ka Rīga ir ļoti sabalansēta pilsētbūvnieciska struktūra. Ļoti skaista."
*
Dziesmu svētku virsdiriģents Ints Teterovskis saka - viņam mīļāko vietu saraksts Rīgā mainās, jo pilsēta arī mainās. Tiesa, atpūsties gan vislabāk ir Mangaļsalā.
„Man liekas, ka Rīga ir ārkārtīgi krāsaina. Man mīļākās vietas mainās tāpēc, ka arī Rīga mainās. Es Rīgu esmu ļoti izceļojis. Piemēram, es esmu darījis tā – aizbraucu ar tramvaju līdz galapunktam un tad ar kājām nāku atpakaļ. Bet, ja es gribu relaksēties un atpūsties, tad es dodos uz Mangaļsalas molu. Uz Bolderājas pusi retāk, bet arī tur nav slikti. Mani Rīgā piesaista daba. Tā ir tā foršā iespēja būt pilsētā un tajā pašā laikā atrasties dabā. Tā ir milzīga vērtība Rīgai,” saka Ints Teterovskis.
*
Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers savu „mīļāko vietu” Rīgā raksturo kā īpašas auras apņemtu, kas izraisa cieņu un sniedz gandarījumu par Latvijas mākslinieku panākumiem un veiksmēm.
„Jau vairāk nekā 30 gadus esmu rīdzinieks,” savas attiecības ar Rīgu raksturo Tikmers. "Rīgā man ir daudz mīļu vietu, bet īpaša un pret kuru izturos ar vislielāko cieņu un kur ierodos ar lielāko prieku, ir Latvijas Nacionālā opera. Tur valda īpaša aura un tur atrasties vienmēr ir patīkami. (..) Tā ir viena no vietām, kur mēs ne sevišķi bieži, bet tomēr redzam uzstājamies Latvijas māksliniekus ar pasaules vārdu”.
*
Rīgā viesojās Eiropas kultūras un izglītības komisāre Andrula Vasiliu. Viņa piedalījās Grāmatu draugu ķēdē, bibliotēkai uzdāvināja grāmatu par arheoloģiskajiem pētījumiem Kiprā.Aukstajā laikā eirokomisārei maz sanācis iepazīt Rīgu, bet viņa pauda cerības atgriezties pilsētā vasarā. Tomēr Andrula Vasiliu paspējusi iepazīties ar Centrāltirgu, kas atstājis uz viņu neizdzēšanu iespaidu.
„Pilsēta ir ļoti skaista, bet savu lomu tās aplūkošanā nospēlēja aukstais laiks. Bija tik skaisti aplūkot Vecrīgu, upi… un es ceru atgriezties Rīgā savā atvaļinājumā vasarā. Tomēr lielāko iespaidu uz mani atstāja tirgus: tas ir kaut kas ļoti raksturīgs tieši Rīgai. Tirgus ir tik atvērts - tajā ir zivis, gaļa, piena produkti... Un tad, kad tirgū uzstājās kori un orķestri, un to sniegumu izbaudīja katrs iedzīvotājs - tas bija kaut kas unikāls. Es apsveicu cilvēkus, kam radās šī ideja.”
*
Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese atzīst, ka vienu vietu Rīgā grūti izvēlēties.
„Ārkārtīgi mīļa nodarbošanās man ir tāda bezmērķīga klaiņošana pa Rīgu un jaunu vietu atklāšana. Es alkstu, ka varēšu izbrīvēt kādu stundu vai pāris šādai nodarbei. Bet man patīk Pārdaugava – kopš es dzīvoju Torņkalnā, tā man šķiet īpaša vieta: tāda mazpilsētas sajūta tik tuvu centram – tā ir unikāla! Man ir dārzs, kurā nāk visādi dīvaini putni, es dzirdu, kā iet garām vilciens un smagās mašīnas… tā ir maģiska vieta,” priecājas mākslas zinātniece.
Kad būs laiks, Solvita Krese klīdīs pa Āgenskalnu, Torņkalnu, Lielo Bišu un Mazo Bišu ielu, pa Amālijas ielu...
*
Vēsturnieks Valdis Kuzmins aicina apskatīties to Rīgas daļu, kas citkārt redzama tikai no vilciena loga. Viņš mudina apskatīt sliedes, kas jau gadiem vairs nenes vilcienu vagonus - lai gan tās klusē, ap sliedēm saglabājusies skarba un patiesa Rīgas vēsturiskā seja, stāsta Valdis Kuzmins.
Vēsturnieks arī var nosaukt vienu ēku, kas uz viņu atstāj īpašu iespaidu. „Ja man būtu jāizvēlas viens objekts, tad es droši vien izvēlētos Andrejsalas veco spēkstaciju, kurā kādreiz ir domāts atvērt muzeju. Šī ēka simbolizē visu to, kas man Rīgā patīk,” piebilst Kuzmins.
*
Etnomuzikoloģe Anda Beitāne strādā Latvijas Mūzikas akadēmijā par profesori un prorektori, kā arī Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā par pētnieci. Viņa ir arī Kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētāja.
„Mana mīļākā vieta Rīgā, protams, ir Latvijas Mūzikas akadēmija, kas atrodas Krišjāņa Barona ielā 1 un aizņem veselu kvartālu. Ir daži cilvēki, kas nezina, kur atrodas Latvijas Mūzikas akadēmija, parasti saku – pretī Dabas muzejam. Šī brīnišķīgā ēka atrodas divu parku ietvērumā: vienā pusē Vērmaņdārzs, otrā pusē Operas skvērs,” stāsta muzikoloģe.
Mūzikas akadēmija ar savu auru un radošumu ir profesores otrās mājas.
*
Viens no centrālajiem Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākumiem Rīgā ir Riharda Vāgnera operas „Rienci” iestudējums. Tā režisore, dāniete Kirstena Dēlholma uz Rīgu raugās ārzemnieka acīm:
„Rīgā esmu strādājusi jau iepriekš, un mana mīļākā vieta Rīgā ir Centrāltirgus. Mums Dānijā nekā tāda nav. Bieži tur iegriežos, lai nopirktu gan pārtiku, gan dāvanas, adītas zeķes un pat rekvizītus vienam no iestudējumiem. Man ļoti patīk vērot cilvēkus tirgū, īpaši vecās kundzes, kas tur stāv dienu no dienas, gadu no gada, jebkādos laikapstākļos, pārdodot preces. Es tajā saskatu spēcīgu cilvēces atspulgu, cīņu par izdzīvošanu. Reizēm viņas pārdod tikai vienu zeķu pāri vai par samaksu ļauj nosvērties. Ir arī ubagi, kuriem es reizēm iedodu mazliet naudas, jo mani ļoti apbēdina, ja cilvēkiem ir jālūdzas, lai izdzīvotu. Rīgas Centrāltirgus man ir ļoti dārga vieta.”
*
Bibliotekāra Alda Kusiņa mīļākā vieta Rīgā bērnībā bija Biķernieku mežs, jo viņam ļoti patika motobraukšana, un tur notika starptautiskās sacensības motokrosā. Bet ar laiku mīļākās vietas pilsētā mainās, un tagad tā ir Pārdaugava. Iepriekš viņš domāja, ka Pārdaugava ir „tāds svešs rajons, bet tagad skatos, ka Pārdaugava ir ļoti zaļa un skaista”.
„Nevarētu pateikt noteiktu vietu, bet ļoti patīk parki, tie kļūst arvien tīrāki, skaistāki un tur patīkami pastaigāties,” stāstīja Kusiņš. Tiesa, dažreiz tur ir cilvēki, kas nemāk to novērtēt, un tas ir skumji, atzīst bibliotekārs.
*
Dabas muzeja speciāliste Anita Saulīte, kura veidojusi Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas programmā iekļauto ekspozīciju „Dzintars laiku lokos", nav dzimusi rīdziniece un arī pašlaik galvaspilsētā nedzīvo, tomēr viss viņas aktīvais darba laiks saistīts ar Rīgu.
„Kā cilvēkam, kuram, vienmēr piesaistījusi daba, arī Rīgā mani, protams, piesaista tieši dabas stūrīši. No jaunības laikiem man liekas, ka mīļākās vietiņas, kur var izskriet un relaksēties, tie ir tepat centrā esošie kanālmalas apstādījumi,” saka Anita Saulīte, atzīstot, ka pagaidām šī zona ir pietiekami zaļa un patīkama.
*
Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljona pārdevēja Rūta Balode būs arī aktīva kultūras galvaspilsētas pasākumu dalībniece. Viņas mīļākā vieta Rīgā ir Purvciems.
„Te esmu pavadījusi lielāko daļu dzīves, te viss ir mans… tāds šarms, viss liekas zaļāks, pazīstams, mīļāks,” saka Rūta Balode.
*
Mākslas zinātniece Astrīda Rogule, kura ir arī kultūras galvaspilsētas programmas veidotāja, ir daudzu paaudžu iedzimta rīdziniece. Tagad viņas mīļākā vieta Rīgā ir Grīziņkalns.
„Ar savu Grīziņkalna republiku, ar saviem interesantajiem cilvēkiem… Tā ir kā vecā, labā gandrīz vai Čaka laika Rīga, kas vēl saglabājusies, protams, arī ar jaunām izpausmēm, piemēram, grafiti uz brandmūriem…”
*
Latvijas Universitātes asociētais profesors, kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs par savu Rīgu sauc Vecpilsētu, tai cauri viņš iet uz darbu, bieži pat speciāli, lai to izbaudītu.
„Starp Jāņa un Pētera baznīcu, Konventa sētā, kur jūt un apzinās pilsētas vēsturiskās saknes, paaudžu nepārtrauktību. Vecrīga aug mainās, aug, bet kopumā veido Rīgu, kādu pazīstam un mīlam,” saka zinātnieks.
*
„Rīga 2014” programmu vadītāja Aiva Rozenberga priecājas par Rīgas kā parku un mežu pilsētas savdabību.
„Mums, te dzīvojot, neliekas nekas īpašs, ka varam pilsētā sēņot, ogot, elpot svaigu gaisu, aizbraukt uz jūru nopeldēties… Man liekas, tā ir Rīgas īpašā lieta, ko gribu uzsvērt,” saka Rozenberga.
