Panorāma

Ukrainas austrumu frontē apdraudēts "klusuma režīms"

Panorāma

Režisoram Jānim Streičam šodien 80!

Lūdz palīdzību nodegušās Lieldimzēnu kūts atjaunošanai

Lūdz palīdzību nodegušās Dimzēnu kūts atjaunošanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Pirms nedēļas nelielo lauku sētu Zaļenieku pagastā, „Lieldimzēnus” piemeklēja ugunsnelaime - nodega kūts, kas ir  vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Bioloģiskajā saimniecībā bez pajumtes palikušas 15 kazas un divi zirgi. Saimnieks Egdars Svētiņš nelaimē pārliecinājās par cilvēku atsaucību un tagad lūdz palīdzību kūts atjaunošanai.

Sadedzis arī viss Jāņu laikā sagādātais vērtīgais siens. Kleķa mūros no karstuma un ūdens radušās plaisas. Durvis un mūri bija jāizlauž ar smago tehniku, lai varētu apdzēst iekšpusē degošo sienu, kas ilgi gruzdēja.

Liesmas noslāpēt ugunsdzēsējiem izdevās tikai pēc diennakts. “Dimzēnu” saimnieks bija svētceļojumā, kad saņēma ziņu par ugunsnelaimi, kuru, visticamāk, izraisīja elektrības īssavienojums. Kaimiņi pirmie izdzirdēja dīvainus trokšņus - it kā kāds šautu.  

Pagaidām 15 kazas un abi zirgi uz laiku mitināsies kaimiņu mājās, taču nav skaidrs, kā būs ziemā, kad dzims kazlēni.

“Viens no maniem kaimiņiem, Jānis Labrencis jau piezvanīja un teica – “man ir 45 siena ruļļi un skābsiens, un to visu varēsi dabūt”. Viņš man palīdzēja gādāt manējo.  Šis jautājums jau lielā mērā ir atrisināts. Un esmu pateicīgs,” sacīja saimniecības “Lieldimzēni” īpašnieks Egdars Svētiņš.

“Man jau ilgu laiku arī bija stereotipisks priekšstats, ka mums tautieši labākajā gadījumā vienaldzīgi, vispār neliekamies ne zinis par citiem. Šī nelaime tomēr apliecina, ka cilvēki ir labi,” piebilda saimnieks.

Viņa senā lauku saimniecība ir ievērojama arī ar to, ka šeit Latvijas Televīzija pagājušajā gadā filmēja seriālu “Saplēstā krūze” pēc Alfrēda Dziļuma romāna motīviem. “Dimzēni” bija filmas varones Liesmas tēva mājas.

Ēkas un kūts ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Saimniecību pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados izveidojis farmācijas profesors Eduards Svirlovskis.

Svētiņu ģimene pirms 16 gadiem pārdeva dzīvokli Vecrīgā un pārcēlās uz laukiem, jo gribēja dzīvot tīrā vidē un ēst dabiskus produktus. Ģimenes saimniecība orientēta uz pašpatēriņu un latviešu tradicionālā saimniekošanas veida saglabāšanu, nodarbojas ar kazkopību.

“Dzīvojot Latvijas laukos, dažreiz ir sajūta, ka varbūt nav vērts, ka daudz vieglāk tiešām ir tādā austriešu saimniecībā pieteikties darbā un pilnīgi mierīgi arī dzīvot dzīvi. Bet šeit tā dzīve Latvijā bieži vien ir saistīta ar kaut kādu cīņu,” atzina Edgars Svētiņš.

Uzzinot par ugunsnelaimi, viņam radās jautājums, vai tās ir beigas tam visam, kas ir iesākts, vai lauku dzīvi, saimniecību, dzīvniekus, visu vajag mest pie malas, aizklapēt bodīti un braukt prom, vai arī tas ir jauns sākums.

Izcīnot iekšējo cīņu, Edgars ir nolēmis kūti atjaunot. Taču viens to nespēs paveikt. Vajadzīgas gan darba rokas, lai novāktu postažu, gan būvmateriāli - grants, ķieģeļi, kokmateriāli.

“Es gribētu, lai tas ir daudzu cilvēku kopīgs projekts, un es pēc tam pie šī galda nesēdētu viens, bet ar visiem, kuri palīdzētu... Jo varbūt ne visiem ir lauku mājas, vecmāmiņas un tā tālāk, (..) lauki palikuši tukšāki,” sacīja Svētiņš.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti