Jēkabpils laikraksta „Jaunais Vēstnesis” žurnāliste Māra Grīnberga Latvijas Radio stāstīja, ka ministrijas piedāvājums paredz no nākamā gada pirmās grupas invalīdiem nodrošināt tikai divas brīvā laika pavadīšanas stundas nedēļā ar valsts apmaksātu asistentu. Pašlaik asistentu pakalpojumus apmaksā desmit brīva laika stundām nedēļā.
Jēkabpils bērnu un jauniešu invalīdu biedrības "Cerība sala" Aija Klēpiņa par priekšlikumu pauž sašutumu.
“Ja brīvam laikam, tas ir - teātra, koncerta apmeklējumam - ir iedotas divas stundas nedēļā, tad es nezinu, vai man smieties vai raudāt,” sacīja biedrības pārstāve.
Viņasprāt, šos noteikumus piedāvājis “pilnīgi nezinošs, nesaprotošs cilvēks”.
Ja tās izmaiņas stāsies spēkā, “mēs noteikti vērsīsimies Eiropas Cilvēktiesību tiesā”.
“Jā, es saprotu – mēs esam tikai ņēmēji, mēs nekad nebūsim devēji. Bet mums ir tiesības dzīvot. Tagad ļoti aktualizē bēgļu jautājumu, bet kur paliek mūsu pašu īpašie? Par tiem vispār neliekas ne zinis. Ja tu pats neiesi, neprasīsi, necīnīsies, tad no valsts atbalsta pilnīgi nekāda,” sašutusi ir Klēpiņa.
Žurnāliste Māra Grīnberga stāsta, ka invalīdu pārstāvji gatavi griezties pie Saeimas deputātiem un ministrijas amatpersonām, mēģinot viņus pārliecināt par striktāko normu absurdumu, bet gatavi arī vērsties tiesā.
Ar skumju ironiju invalīdu biedrības pārstāvji arī saka, ka tad jau labāk lai invalīdus ieliek cietumā, jo ieslodzītajiem vismaz nodrošināta pastaiga katru dienu.
Par absurdām prasībām invalīdu asistentiem mediji ziņoja jau pērn rudenī, piemēram, Daugavpilī asistentam jāatrod liecinieks katrai pastaigai, kurā viņš dodas ar ratiņkrēsā sēdošu cilvēku.
Oktobrī Jēkabpilī arī sociālie dienesti pēkšņi paziņoja, ka 1. grupas invalīdu asistentiem vairs netiek maksāts par invalīda pavadīšanu, ja netiek uzrādīti apliecinoši dokumenti, piemēram, iepirkšanās čeki, kuros norādīts invalīda vārds, uzvārds, personas kods. Savukārt pastaigas 1.grupas invalīdiem, kas saņem kopšanas pabalstu, vispār vairs nepienākas, jo neviens parkā neapliecinās, ka asistents ar invalīdu tur tiešām bijis.
Noteikumu maiņa pašvaldībās sākusies pēc Labklājības ministrijas atsūtītas vēstules. Ministrija esot pārbaudēs konstatējusi, ka ir pašvaldības, kur asistentu atskaitēs norādītais ir apšaubāms, un tagad uzdots šo kārtību sakārtot, jo kopumā valsts par asistentu pakalpojumiem maksā sešus miljonus eiro, un tā neesot maza summa. LM oktobrī sūtītajā prasīts atskaitīties, bet vēstulē gan nav uzsvērts, ka katra pastaiga jādokumentē ar parakstu, bet noteikts, ka jānodrošina pietiekama kontrole pār asistentu darbu un pakalpojumu izpildes dokumentu pārbaude.
Šī gada sākumā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma, ka nepieciešams šo normu sakārtot.
