Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākais referents Einārs Grāveris Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” stāstīja, ka ministrija prasa sociālajiem dienestiem, lai 1.grupas invalīdu asistentu pakalpojumiem brīvā laika pavadīšanai būtu kāds dokumentāls apliecinājums.
Tiesa, Grāveris raidījuma laikā stāstīja, ka katra situācija jāvērtē individuāli, katram sociālajam dienestam jāsaprot apstākļi, bet konkrēti nepateica, kādi tieši dokumentālie apliecinājumi kādos gadījumos jāsniedz.
Grāveris skaidroja, ka asistentam jāatskaitās par savu darbu, jo to apmaksā no budžeta līdzekļiem. Ministrija tikai prasa no sociālajiem dienestiem ticamus pierādījumus, ka pakalpojums sniegts, dokumenti var atšķirties.
Savukārt Rīgas Sociālā dienesta vadītājs Ervīns Alksnis sacīja, ka ministrijai jāatbild – vai tā uzticas vai neuzticas cilvēkiem, kas sniedz šos pakalpojumus.
Viņaprāt, pie absurda un problēmām, kas izraisīja invalīdu un viņu asistentu sašutumu, noved tas, ka „mums valstī patīk visu kontrolēt, kontrolēt kontrolētāju, un tad kontrolēt kontrolētāju kontrolētājus”.
„Jautājums - vai mēs ticam vai nē, ja atnāk pārbaudītājs, viņš bez papīra nejūtas vērtīgs, jo – ja nav papīra, tad viņš slikti pārbaudījis,” pauda Alksnis.
Viņaprāt, ar absurdām prasībām ministrija sabojāja šo invalīdiem tik nepieciešamo un sen gaidīto pakalpojumu.
Viņš gan norādīja, ka saprot pašvaldību sociālo dienestu piesardzību un prasības dokumentāli pierādīt pastaigas, jo ministrija var ieturēt nepareizi izmaksāto naudu, kura būs jākompensē no pašvaldības budžeta, un sociālā dienesta vadītāji domā par to, kamēr invalīdiem integrācijai svarīgākais ir iziet no mājam.
Sašutumu par dokumentālo pierādījumu prasību pauda arī invalīdu biedrības „Cerību sala” pārstāve Aija Kvēpiņa, stāstot, ka sociālais dienests pat apmeklētā pasākuma biļetes neuzskata par pierādījumu, sakot, ka biļetes varot salasīt uz ielas. Viņas biedrība pašlaik vāc parakstus, lai sūdzētos valsts augstākajām amatpersonām.
Jau ziņots, ka problēmas parādījās no novembra, kad pašvaldības saņēma Labklājības ministrijas vēstuli ar prasību pēc ticamajiem 1.grupas invalīdu brīvā laika pavadīšanas apliecinājumiem, lai izmaksātu kopšanas pabalstu par asistenta darbu. Daugavpilī, piemēram, ar divu cilvēku parakstiem jāapliecina pastaiga, Jēkabpilī cilvēki ar kustību traucējumiem un viņu asistenti ir sašutuši par vietējā sociālā dienesta rīcību, kas izsvītrojis no asistentu darba 40 stundas, ko tie veltījuši, pavadot kopā brīvo laiku.
Programma, kas apmaksā asistentu pakalpojumus, ir jauna – tai ir tikai divi gadi. Pēc tā Latvija ilgojusies jau sen - daudzus gadus speciālisti diskutēja, ka invalīdiem nepieciešami asistenti. Pašlaik asistentu pakalpojumus kopumā izmanto aptuveni 6000 cilvēku.
