„Mani jau brīdināja, ko šo sauc par demisiju zāli,” ar šādiem vārdiem Latvijas izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile bija ieradusies uz skolotāju arodbiedrības LIZDA padomes sēdi.
Seile centās pārliecināt skolotājus atbalstīt jauno pedagogu algu modeli. Tomēr atbalsta vietā ministre uzklausīja arodbiedrības biedru bažas par algu reformu.
„Ar darba samaksas šo modeli kā Trojas zirgu tiek ienestas ļoti daudzas citas problēmas; skolotāji, ar kuriem es esmu runājusi, ar direktoriem, visiem ir milzīgs stress,” norādīja LIZDA Rēzeknes un Viļānu novadu pārstāve Vija Dikule.
„Tas skaistais instruments, kā jūs to nosaucāt, šie darba samaksas noteikumi, ir kā skaista piegrieztne mūsu sapņu kleitai, un tagad mēs šo sapņu kleitas piegrieztni mēģināsim uzlikt uz tā auduma, tās naudiņas, ko mums valdība var atvēlēt. Un tad man rodas iespaids, ka piegrieztne ir daudz lielāka, nekā tas atvēlētais audums. Tad es domāju, ka finālā mums no tās sapņu kleitas čiks vien iznāks,” pauda Valkas starpnovadu arodorganizācija vadītāja Laila Ozoliņa.
Atbildot uz daudzajiem jautājumiem, arī Mārīte Seile turpināja jauno pedagogu algu modeli salīdzināt ar kleitu: „Bet mīļie cilvēki, es runāju par divām lietām: ir piegrieztne un ir nauda! Tas, ar ko mēs ejam pie valdības- mēs sakām, ja ir šī piegrieztne, mums vajag 30 miljonus. Ja miljonu nav, mēs staigājam vecajās kleitās.”
Pēc ministres arodbiedrību mēģināja pārliecināt arī Izglītības ministrijas valsts sekretāre Evija Papule: „Šobrīd jūs esat arī organizācija, kas domā par skolotājiem un par skolotāja atalgojuma izkustināšanu tīri tā kā starta pogu. Ir jābūt vienreiz drosmei un tā starta poga jāspiež, lai cik tas ir patīkami vieniem vai otriem.”
Tomēr balsojumā vairākums padomes biedru lēma rosināt modeļa ieviešanu atlikt uz gadu, tāpat kā pagājušajā nedēļā to lēma Latvijas Izglītības vadītāju asociācija. Arodbiedrību neapmierināja viņiem atsūtītais darba samaksas noteikumu projekts, jo tajā ir ignorēti LIZDA ieteikumi, turpina arodbiedrībās pārstāvis Edgars Grigorjevs: „Šodien padomes sēdē tika diskutēts par veselu lērumu problēmām, par piemaksām ģimnāzijām, netiek noteikts kontaktstundu skaits, netiek noteikts maksimālais skolēnu skaits un vēl vesels lērums ar dažādām neskaidrībām un priekšlikumiem, kurus ir izstrādājusi LIZDA un pamatojusi un sniegusi ministrijai līdz šim darba grupās. Šajā noteikumu projektā mēs to neredzam.”
Vislielākais satraukums par algu reformas izdošanos ir radies finansējuma dēļ. Pedagogu algu modelim šogad ir vajadzīgi gandrīz 10, nākamgad jau 30 miljoni eiro, taču Finanšu ministrija šobrīd brīdina par nepieciešamību konsolidēt budžetu. Mārīte Seile gan norādīja, ka izglītības nozare ir viena no šā brīža valdības prioritātēm, un skaidrs „nē” papildu finansējumam skolotāju algām nav pateikts.
