Par likuma grozījumiem balsoja 88 deputāti, neviens nebija pret un neatturējās.
Grozījumi nepieciešami, jo pensionāri šobrīd ir nevienlīdzīgā situācijā - seniori, kuri pensionējās krīzes gados, saņem mazāku pensiju nekā personas ar tādu pašu darba stāžu, kas pensionējās vēlākos gados.
Tiesa, lielākās valdošās koalīcijas partijas “Vienotība” pārstāve, kādreizēja labklājības ministre Ilze Viņķele likumu nodevēja par tukšu rieksta čaulu, jo paredz pārrēķināt “krīzes pensijas” budžeta iespēju robežās. Viņķele uzsvēra, ka tas būtībā nozīmē, ka “budžets iet savu gaitu, un kad budžets sastādīts, skatāmies, kas paliek pāri”, bet pāri tur nekas palikt nevar.
Tie, kas sola krīzes pensijas pārrēķināt, melo, jau šodien melo pensionāriem, jo ir skaidrs, ka naudas nebūs, uzsvēra Viņķele.
Sociālās komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) uz to iebilda, ka tie neesot tukši solījumi, jo valdības pārstāvji norādījuši - pārrēķinam būšot pieejami četri miljoni eiro, kas ļaus vai nu pārrēķināt pilnībā 2010.gadā piešķirtās pensijas, vai pensijas līdz 175 eiro mēnesī.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) ceturtdienas rītā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” atgādināja, ka Finanšu ministrijas (FM) pozīcija nav mainījusies – pārrēķināt visas “krīzes pensijas” nav iespējams, un iespējas to izdarīt jāskata kopā ar nākamā gada budžetu, kuru sāks gatavot augustā.
“Lielākā problēma un traģēdija ir tā, ka, ierakstot kaut ko likumā, nauda neradīsies klāt,” sacīja Reirs.
Viņš skaidroja, ka varētu lemt par mazo pensiju pārrēķināšanu nākamgad, lemjot par valsts budžetu, bet ne visu uzreiz.
„Pēc intensīvām konsultācijām ar valdības vadītāju, finanšu ministru un Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāju tomēr esam panākuši risinājumu, lai krīzes laikā piešķirtās pensijas varētu sākt palielināt jau nākamgad. Svarīgi, ka tas ierakstīts likumā, nevis ir tikai vārdos izteikts solījums. Tādējādi ar šo likumu esam novērsuši gan negatīva indeksa piemērošanu nākotnē, gan panākuši to, ka pensijas tiks pārskatītas tiem cilvēkiem, kuri cietuši iepriekšējās krīzes laikā,” uzsvēra Barča.
Krīzes gados patēriņa cenas un vidējās algas, kuras ņēma vēra, aprēķinot pensijas, samazinājās, un attiecīgi samazinājās arī pensijas.
Saskaņā ar parlamenta pieņemtajām likuma izmaiņām pensijas paredzēts pārskatīt personām, kurām laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim piešķirtas vai pārrēķinātas vecuma, izdienas vai apgādnieka zaudējuma pensijas.
Pensijas tiks pārskatītas, negatīvos 2009., 2010. un 2011.gada apdrošināšanas iemaksu algas indeksus aizstājot ar indeksu „1”, informēja Saeimas Preses dienests.
Līdztekus likuma grozījumi paredz nākotnē novērst gadījumus, kad ekonomikas lejupslīdes ietekmē būtiski samazinās piešķiramo pensiju apmērs. Jaunā kārtība paredz ierobežot indivīdu uzkrātā pensijas kapitāla jeb uzkrāto sociālo iemaksu svārstības, nesamazinot piešķiramās pensijas apmēru gados, kad apdrošināšanas iemaksu algu indekss ir mazāks par „1”.
Šādā situācijā pensiju kapitāla aktualizācijai tiks piemērots indekss „1”, tātad faktiski pensijas kapitāls paliks nemainīgs. Likumā iestrādāts arī mehānisms, lai novērstu pārāk strauju pensiju kapitāla pieaugumu ekonomiskās izaugsmes gados.
„Pārdzīvotie „treknie gadi” un tiem sekojošā smagā ekonomiskā krīze parādīja, ka pensiju kapitāla aprēķināšanas sistēma nav bijusi līdz galam pārdomāta. Savā ziņā tā bija kā loterija, jo pensiju būtiski ietekmēja ne tikai paša cilvēka veiktās sociālās iemaksas, bet arī aktuālā ekonomiskā situācija brīdī, kad personas dodas pensijā,” skaidroja Barča.
“Labajos gados, pieaugot algu līmenim un nodarbināto skaitam, būtiski auga arī jaunpiešķirtās pensijas, lai gan tas īsti nebija pensionāru pašu nopelns. Savukārt krīzes ietekmē apdrošināšanas algu iemaksu indeksi strauji samazinājās, negatīvi ietekmējot pensijas kapitāla apmēru daudziem cilvēkiem. Ar šo likumu nodrošināsim, ka ekonomiskās lejupslīdes situācijā pensijas kapitāls vairs nesarūk un cilvēks var pilnībā paļauties uz darba gados veiktajām sociālajām iemaksām,” likuma grozījumu nepieciešamību iepriekš pamatoja Barča.
Pensiju likuma grozījumi, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, paredz arīdzan pilnveidot invaliditātes pensiju pārrēķināšanas kārtību, mainoties invaliditātes grupai. Likuma izmaiņas paredz I un II grupas invaliditātes pensijas pārrēķina formulā ietvert lielākus koeficientus, un pensijas apmērs pārrēķina rezultātā varēs pieaugt straujāk. Pašreizējā pārrēķina formula ļauj pensiju palielināt ne vairāk kā par 10 procentiem.
Satversmes tiesa norādījusi - lai arī personas, kurām mainās invaliditātes grupa, atrodas salīdzināmos apstākļos ar personām, kurām invaliditāte tiek noteikta pirmreizēji, piešķirtās pensijas apmērs abos gadījumos var būt nesamērīgi atšķirīgs.
Likums paredz pagarināt vecuma pensijas izmaksu saglabātajā invaliditātes pensijas apmērā gadījumos, kad invaliditātes pārtraukuma laiks nav lielāks par četriem mēnešiem. Patlaban vecuma pensiju izmaksu iepriekšējā apmērā turpina, ja invaliditātes pārtraukums nav ilgāks par mēnesi. Taču praksē ir gadījumi, kad persona nepagūst veikt invaliditātes ekspertīzi un pagarināt invaliditātes termiņu mēneša laikā un nav tiesiska pamata pensiju saglabāt iepriekšējā apmērā.
Lai novērstu gadījumus, kad personas vienlaikus saņem pensiju un bezdarbnieka pabalstu, likumā paredzēts noteikt, ka vecuma pensijas izmaksa tiek pārtraukta uz laiku, kamēr persona saņem bezdarbnieka pabalstu.
Lai arī iepriekš koalīcijā lemts tā saukto "krīzes pensiju" pārrēķinu sākt no 2017.gada, nevis 2016.gada, kā cerēja seniori, koalīcijā nostāja mainīta par labu pensionāriem.
Pensijas plānots palielināt pakāpeniski sešu gadu laikā.
