Citu risinājumu mediķi vienkārši nezina, jo rindas uz izmeklējumiem ir nesaprātīgi garas, bet maksātspēja lauku ļaudīm niecīga. Šī paša iemesla dēļ ne mediķi, ne iedzīvotāji neatbalsta arī ieceri problēmas atrisinājumam ieviest obligāto veselības apdrošināšanu.
Vietējo ļaužu atmiņas un fotogrāfijas Ulda Mantona ģimenes praksē vēsta, ka kādreiz Skaistkalnē bijusi pat slimnīca, bet šodien Skaistkalnes iedzīvotāji priecājas, ka par viņiem ik dienu rūpējās medmāsiņa un četras dienas nedēļā pieejams ģimenes ārsts. Arī šodien dakteris ir savā vietā, jo negrib likt velti mērot ceļu cilvēkiem. Tas gan nenozīmē, ka problēmu nav.
„Pati lielākā problēma ir savlaicīga izmeklējumu veikšana. Cilvēks atnāk pie manis. Ir tur tās speciālās atzīmes, lai būtu ātrāk, bet man jau laiks paiet, kamēr viņš iziet tos visus ārstus. Nav jau jēga, ka viņš atnāk pēc diviem mēnešiem ar to rezultātu. Mani interesētu, lai viņš vismaz divās nedēļas iziet un tad tas būtu puslīdz loģiski,” saka Mantons.
Arī valsts finansējums ārsta praksei, apmēram 3000 eiro mēnesī, no kura jānomaksā visi rēķini, algas darbiniekiem, medikamentu iegāde un kas jāatvēl medicīniskajai aparatūrai, esot gana pieticīgs. Bet dēļ tā gan nekādās akcijās neiesaistītos, jo citiem laukos klājas daudz grūtāk. Turklāt, kamēr veselības nozarei tiks atvēlēti uz pusi mazāki līdzekļi kā citās valstīs, nekas jau nemainīšoties, un arī iecerētā obligātā apdrošināšana neesot nekāda panaceja. „Tur tāpat būs sava birokrātija, kas apēdīs zināmu daļu no tiem 30 eiro. Otrkārt, firmu būs vairāk, un tās visas gribēs pelnīt,” norāda Mantons.
Skeptisks ir arī ārsta palīgs Bārbeles doktorātā Arvīds Skuja.
„Tas jau ir skaisti - veselības apdrošināšana kā Igaunijā vai Vācijā. Par to nebūtu ko runāt, bet mūsu apstākļos tas lauku cilvēks to nevar maksāt. Nav tādu, kuri varētu maksāt,” saka Skuja.
Arī uzrunātie iedzīvotāji piekrīt, ka medijos izskanējusī summa 30 eiro par obligāto veselības apdrošināšanu ir daudzkārt par daudz. „Tas ir daudz, ļoti daudz laukos strādājošiem. Laukos neviens vairāk par minimālo algu nesaņem, arī skolotāji saņem ļoti maz. Tas ir daudz,” rēķina Skaistkalnes iedzīvotāja Brigita Gedrovica.
„Ja būs mazāk, tad varētu maksāt, bet 30 eiro vienam otram būs par daudz,” Gedrovicai piekrīt Ņina Biļkina.
Jau tagad lauku ļaudīm veselības aprūpe ir dārgs prieks, jo daudzviet aptiekas pagastā nav, ceļš līdz pilsētai ir dārgs, bet bārbeliešiem vēl lielākas bažas ir par nākotni, kad pelnītā atpūtā dosies viņu jau pusgadsimtu vienmēr ierindā esošais ārsta palīgs.
