“Delna” skaidro, ka Latvijas vērtējums indeksā ir saistīts ar rādītāju pasliktināšanos attiecībā uz institūcijām, kuras apkaro un novērš korupciju. Arī uzņēmēju viedoklis par situāciju nedaudz pasliktinājies kopš 2014.gada.
“Kad aug valsts ekonomika, parasti samazinās arī korupcija, bet Latvijā tā pēdējos gados nenotiek,” komentē biedrības direktors Gundars Jankovs. “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadības problēmas, ilgstoši netiekot galā ar personāla jautājumiem un vājo biroja darbu, atspoguļojas arī šajā indeksā. To ietekmē arī vājais tiesu darbs ekonomisko noziegumu novēršanā.”
Pretējās domās ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kur indeksa rezultātus dēvē par uzlabojumu, kas ir KNAB "13 gadu pieredzes un mērķtiecīgā darba rezultāts".
Savukārt pārējās Baltijas valstīs indekss pakāpies uz augšu. 23.vietā esošā Igaunija vērtējumā saņēmusi 70 punktus, kas ir par vienu vairāk nekā pērn. Bet straujāka izaugsme bija Lietuvā, kas no 58 punktiem rezultātu uzlabojusi līdz 61, tādējādi ierindojoties 32.vietā, liecina "Transparency International" publiskotie indeksa rezultāti.
Korupcijas uztveres indeksa pirmajās vietās ierindojas Dānija, Somija un Zviedrija, kuru rezultāti atšķiras par vienu punktu attiecīgi no 91 līdz 89 punktiem. Savukārt zemāko vērtējumu - 8 punktus - ieguva Somālija un Ziemeļkoreja.
Korupcijas uztveres indeksā kopumā izmantoti 11 dažādu organizāciju dati, kas ir salīdzināmi starp valstīm. Indeksā iekļauti dati no Pasaules ekonomikas foruma, “Freedom House”, Bertelsmana fonda, “Economist Intelligence unit” un citiem.
Iepriekš pētījumu firmas „Latvijas fakti” aptauja uzrādīja, ka piektā daļa iedzīvotāju pērn pieļāva iespēju dot valsts amatpersonai kukuli, kas ir zemākais līmenis kopš 2007.gada. Tajā pat laikā 57% aptaujāto aizvien uzskata, ka konkurentu apsteigšanai tieši korupcija ir pati efektīvākā.
