Sieviete, 35 gadi, nēsā brilles, sporto vismaz reizi nedēļā un labprāt ēd sēņu mērci - tāds īsumā ir vidējā Latvijas pārstāvniecības Briselē darbinieka portrets, ko parāda nesen nesen veiktās aptaujas rezultāti.
„Salīdzinoši, protams, pārstāvniecības kolektīvs ir diezgan jauns. Bet tā nav tikai Latvijas tendence. Tā ir arī visu Baltijas valstu tendence un vēl arī vairāku citu jauno dalībvalstu tendence. Proti, ka ar Eiropas Savienības jautājumiem nodarbojas tie cilvēki, kas ir vai nu studējuši Eiropas tiesības, vai ir piedalījušies iestāšanās sarunās un tālāk ir turpinājuši savu karjeru darbā ar ES jautājumiem,” stāsta vēstniece Ilze Juhansone, kura vada Latvijas pārstāvniecību Eiropas Savienībā.
Turklāt vēl pirms dažiem gadiem vidējais darbinieku vecums bija zem pašreizējiem 35 gadiem. Vaicāju vēstniecei vai, tas varētu būt tādēļ, ka daudzi, kuri strādā ar Eiropas Savienības jautājumiem, to dara jau gadu no gada. „Tas būtu tā skarbi teikts. Es jau arī esmu starp tiem, kas sāka. Es biju pārstāvniecībā 2003.gadā, kad mēs ieguvām novērotāja valsts statusu, tā kā es negribētu teikt, ka es lēnām novecoju kopā ar pārstāvniecību, bet laikam jau.”
Latvijas pārstāvniecībā Briselē jau tagad ir aptuveni 170 darbinieki. Tikai daļa no viņiem ir diplomāti. Citi ir dažādu ministriju un iestāžu eksperti, kuri, piemēram, specializējas lauksaimniecības, kuģniecības vai dzelzceļa jomā. Un, protams, ir arī tehniskais atbalsta personāls. Lielākā daļa jeb 65% ir sievietes. Juhansone atzīst – reizēm gribētos, lai par Eiropas jautājumiem interesētos arī vairāk vīriešu. „Katrā ziņā mēs no tā netaisām lielu stāstu. Bet pārējiem kolēģiem tas, protams, nereti ir amizanti, ka Latvijas delegācijas bieži vien sastāv tikai no sievietēm,” stāsta Juhansone.
Pārsteigums nebūs arī tas, ka 81% pārstāvniecības darbinieku kādreiz mūžā ir dziedājuši korī.
„Arī es esmu dziedājusi korī. Tas gan bija ļoti sen, skolas laikā, bet arī ar visu dalību Dziesmu svētkos,” stāsta vēstniece.
Aptaujas dati liecina arī, ka Latvijas ierēdņi Briselē runā vidēji vairāk nekā divās svešvalodās, aktīvi sporto un mēdz arī lasīt sēnes, lai pagatavotu mērci, kas daudziem ir iecienītākais latviešu virtuves ēdiens. Pēc vēstnieces Juhansones domām, tas liecinot par spēju būt gan kosmopolītiem, gan arī saglabāt saikni ar dabu: „Pat aizbraucot vasarā atvaļinājumā uz Latviju, atrast kaut vai vienu rītu, kurā doties un pašam ar savām rokām salasīt sēnes.”
Tomēr var diezgan droši teikt, ka līdz nākamā gada 1.jūlijam, kad Latvija nodos prezidentūras grožus Luksemburgai, pārāk daudz brīva laika dažādiem hobijiem un dabas baudīšanai pārstāvniecības darbiniekiem nebūs.
