Ķuzis uzsvēra, ka izmeklēšanas laikā nav radušās nekādas problēmas, un pauda pārliecību, ka kriminālprocess šogad tiks nosūtīts kriminālvajāšanai.
Viņš gan nevēlējās pagaidām atklāt ne pamata versiju, ne potenciālo aizdomās turamo skaitu.
„Visas iepriekš minētās versijas ir aktuālas un par visām būs ekspertu slēdzieni. Mēs saņemsim eglīti un mēs tikai saliksim mantiņas šai eglītei, kas būs šīs aizdomās turamās personas,” izteicās policijas priekšnieks.
Tāpat Ķuzis apliecināja, ka apsūdzības varētu tikt uzrādītas par vairāku Krimināllikuma pantu pārkāpumiem, ne tikai būvniecības normu, bet arī, piemēram, ugunsdrošības normu pārkāpumiem.
Izmeklēšanas laikā netiek vērtēta politiskā atbildība.
Iepriekš ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pauda, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā lielākā daļa darba ir paveikta un nu bez steigas ir jāizdara atlikušie pienākumi.
Par cietušajiem Zolitūdes traģēdijā ir atzītas 204 personas: 104 no tiem ir bojāgājušo radinieki, 55 ar dažādas pakāpes miesas bojājumiem un 45 personas, kam nodarīts morāls vai materiāls kaitējums.
Pēc traģēdijas Zolitūdē, kur zem veikala „Maxima” iebrukušā jumta dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti, policija sāka apjomīgu notikušā izmeklēšanu. Nepilnus divus mēnešus pēc traģiskajiem notikumiem policija atzina, ka uz ātriem rezultātiem Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā nevar cerēt.
Zolitūdes traģēdija kļuva arī par iemeslu premjera Valda Dombrovska ("Vienotība") demisijai.
