KM informē, ka lēmumu par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz valsts nozīmes kultūras pieminekli, kādi ir Lielie kapi, var pieņemt Ministru kabinets, rūpīgi izvērtējot informāciju par šīs teritorijas saglabāšanas un turpmākās attīstības iespējām.
VKPAI vadītāja vietniece Vivita Vīksna raidījumā "Pēcpusdiena" skaidroja, ka, izvērtējot objekta vēsturisko nozīmību, inspekcija nolēma, ka valstij varētu būt svarīgi šo jautājumu izskatīt. Ja valsts iegūtu Lielos kapus savā īpašumā, tad valdībai arī būtu jālemj, kas to apsaimniekotu, "tas būtu komplekss jautājums, kas tālāk jārisina".
FM portālu Lsm.lv informēja, ka ministrijā trešdien, 1.martā, ir saņemts KM priekšlikums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu un 372 442 eiro atvēlēšanu Lielo kapu izpirkšanai. Tam nepieciešamo finansējumu lūgts atvēlēt no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Šobrīd pieprasījums tiek vērtēts, izvērtēšanas procesā iesaistot arī valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi", norāda FM.
Avārijas stāvoklī esošas vēsturiskās kapličas, kurās apbedījumiem paredzētās vietas piemētātas ar atkritumiem, - tā šobrīd izskatās Lielo kapu teritorijā, kuru no Luterāņu baznīcas nesen nolēmusi iegādāties Rīgas dome. Pirmpirkuma tiesības uz šo teritoriju ir valstij.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā uzskata, ka pašvaldība nebūs labākais kapu saimnieks, jo daļā, kura jau pieder pilsētai, inspekcija konstatējusi pārkāpumus.
“Ir kultūras pieminekļi cietuši, tad ir apsaimniekošanas kārtība un veids ir, ka brauc ar smago tehniku, ir braukts pāri apbedījuma vietām, vietējā sabiedrība ir neapmierināta ar to, un ir iespējams šo pirmpirkuma tiesību izmantot,” norādīja inspekcijas vadītājs Juris Dambis.
“Protams, ka tāda finansējuma, lai noliktu naudu par kapu pirkšanu, inspekcijas budžetā nav. Tas ir neparedzēts gadījums. Ir pamazām tās kapličas jāsaved kārtībā, tās, kas tur brūk. VKPAI to procesu ir sākusi. Pozitīvais ir tas, ja šis process nebūtu sācies, paietu vēl 10 - 15 gadi, un tie kapi būtu tādā pašā stāvoklī, tikai daudz sliktākā stadijā,” atzina KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš.
Tikmēr Rīgas domē VKPAI aicinājumu vērtē kā ilgstošu nespēju izšķirties, ko darīt ar kapu teritoriju.
“Šinī gadījumā es teiktu, ka tā diskusija ir tāda - atkal viens solis uz priekšu un divi atpakaļ. Valsts vai pašvaldības nauda tā ir tā pati nodokļu maksātāju nauda. Tās ir žaketes divas kabatas – no kuras tad mēs maksāsim?” pauda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”).
Ameriks uzsvēra - pat ja valsts iegūs kapus savā īpašumā, tas nemainīs Skanstes tramvaja līnijas izbūvi, jo esošā vienošanās paredz, ka tā tiks būvēta pa Senču ielu, nevirzoties kapu teritorijā. Vai piešķirt naudu kapu iegādei, jālemj valdībā.
Jau ziņots, ka, lai nostiprinātu Lielo kapu teritoriju un tās izmantošanu, KM aizvadītā gada nogalē sagatavoja priekšlikumus grozījumiem Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuri šobrīd tiek izskatīti Saeimā. Tie paredz, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta un inženierkomunikāciju infrastruktūras projekti vai pārveidojumi, kuru rezultātā tiek neatgriezeniski zaudēta vēsturisko parku, dārzu un kapsētu kultūrvēsturiskā vērtība un teritorija.
Tāpat grozījumos nostiprināts, ka nedrīkst mainīt šo teritoriju funkciju jeb izmantošanu, ja tas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķiem.
KM norāda, ka Lielo kapu teritorija un tajā esošais kultūrvēsturiskais mantojums ir jāsakopj. KM esošā finansējuma ietvaros 2017. gada budžetā šim mērķim paredzējusi 100 000 eiro. Prioritāte ir avārijas stāvoklī esošo kapliču glābšanas un konservācijas pasākumi, kā arī atsevišķu mākslas pieminekļu konservācija.
Jau ziņots, ka Lielie kapi pašlaik ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) īpašumā. Taču tos par 372 000 eiro grasās iegādāties Rīgas dome, kas Skanstes ielas apkaimē grasās attīstīt Skanstes tramvaja līnijas projektu. Rīgas dome un "Rīgas satiksme" gan ir solījušas, ka tramvaja līnija ies tikai pa Senču ielu, neaizskarot Lielo kapu teritoriju.
Tāpat Rīgas dome rezervējusi baznīcai apmēram 4000 kvadrātmetru lielu zemes gabalu Imantā, ko tā nākotnē varētu iemainīt pret kādu citu baznīcas īpašumu.
"Lielie kapi" jeb tolaik Pilsētas kapi atklāti 1773. gadā. Laika gaitā kapu teritorija pakāpeniski paplašināta, kopumā tajos apglabāti vairāki desmiti tūkstoši rīdzinieku, t.sk. tādi latviešu literatūras un sabiedriskās darbības dižgari kā Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, Fricis Brīvzemnieks, Andrejs Pumpurs un citi, norāda KM.
