Kuldīgā vecās slimnīcas korpusus atdzīvinās māksla

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Līdz Latvijas simtgadei Kuldīgā iecerēts izveidot Mākslas un radošo klasteri. Tuvākajā laikā tiks slēgts līgums ar Zaigas Gailes arhitektu biroju par tehniskā projekta izstrādi. Ideju metu konkursā tas bija vienīgais piedāvājums. Projektam finansējumu varētu piesaistīt no Eiropas Savienības fondu Kultūras mantojumu programmas, ko administrē Kultūras ministrija.

Kuldīgas novada pašvaldības būvvaldes nodaļas vadītāja Jana Jākobsone.
00:00 / 00:00
Lejuplādēt
„Pašos pirmsākumos tā bija adatu fabrika. Veicot izpēti, secināts, ka no adatu fabrikas palikuši pāri tikai daži sienu fragmenti. Ēkas būvniecība par slimnīcu notika 1910. gadā. Šis apbūves veidols tagad ir labi nolasāms,” bijušās slimnīcas ēku kompleksam ir daudzi uzslāņojumi, uzsver Kuldīgas novada pašvaldības būvvaldes nodaļas vadītāja Jana Jākobsone. Tās ir vairākas ēkas, kur atradusies ķirurģijas nodaļa, arī telegrāfs un pasts.

„Ēkas mūsu vecpilsētā kopā veido savādāku struktūru. Mēs šīm ēkām pievēršam īpašu uzmanību, jo tās ilgi ir stāvējušas tukšas, turklāt ir sliktā tehniskā stāvoklī. Tām ir ļoti nepieciešama funkcija. Ir bijušas diskusijas par nojaukšanu, bet tas nav pieļaujams. Lai nezaudētu šo pilsētas kvartāliņu, meklējam risinājumus, kādu funkciju un finansējumu piesaistīt,'''klāsta Jākobsone.

Pielietojums ir atrasts - visu šo ēku izmantošanas mērķis saistīts tieši ar izglītību. Galvenie sadarbības partneri un projekta virzītāji ir Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) un Kuldīgas novada pašvaldība, stāsta Kuldīgas mākslinieku rezidences vadītāja Ilze Supe:

„Vispārīgā ideja ir mākslas un radošā klastera izveide, bet klasterī darbosies dažādi spēlētāji – LMA filiāle, Kuldīgas mākslinieku rezidence, inkubatori, vietējās skolas - mākslas skola, Kuldīgas tehnoloģiju un tūrisma tehnikums ar savām galdniecības un mēbeļu dizaina programmām un darbnīcām.”

Šo sarakstu varētu turpināt, jo saistoši būs arī citi piedāvājumi, uzsver Ilze Supe, taču - kā sākotnēji radusies doma par LMA filiāles veidošanu Kuldīgā?

„Novērojot pasaules praksi, kā ārvalstīs mācās mākslas un dizaina studenti, kāda pasaulē ir tehnoloģiju pārbagātība, bez kā mūsdienās nevar iztikt, redzot to, cik studentiem mācību procesā tiek dots atbalsts, lai atbalstītu pašu ideju, nevis koncertētos uz tehniskiem jautājumiem, kas izgatavos. Tā ir kā maza ražotne, kas pieejama mācību procesa laikā un students var attīstīt radošas idejas,” saka Supe.

Latvijas Mākslas akadēmijā šādu mūsdienīgu darbnīcu nav.

„Šobrīd mēs gatavojamies slēgt līgumu ar arhitekti Zaigu Gaili, kura uzvarēja metu konkursā. Visticamāk, tas tiks izdarīts pāris mēnešu laikā. Pēc tam sekos tehniskā projekta izstrāde, kas varētu ilgt līdz 2016. gada rudenim. Tad sekos iepirkumu procedūras rekonstrukcijas darbu veicēja izvēlei, un pati būvniecība varētu notikt 2017. un 2018. gadā,” projekta pašreizējo virzību skaidro Ilze Supe.

Projekta virzītāji cer, ka šis ieguldījums mūsdienīgas augstākās mākslas izglītības pilnveidošanai Kuldīgā kļūs par dāvanu Latvijas simtgadei.


 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti