Šobrīd pie vienas no Kuldīgas senākajām ēkām – katoļu baznīcas - skatam paveras aina, ko var redzēt ļoti reti – tur atsegti 1640.gadā celtās ēkas pamati.
Dievnams ir valsts arhitektūras piemineklis, bet mitrums, no kura pamati vairs nespēja nosargāt, jau bojāja ēkas sienas. Lai to novērstu, pamati tiek stiprināti, ierīkota hidroizolācija un drenāža.
"Šogad tie darbi beigsies, tad nākamajā gadā, ja būs pietiekoši daudz līdzekļu, ja atradīsim, spēsim piesaistīt, tad teritorijas labiekārtošana, celiņš apkārt baznīcai, apzaļumošana," stāsta Kuldīgas Sv.Trīsvienības Romas katoļu draudzes prāvests Vjačeslavs Bogdanovs.
Šī projekta laikā baznīca būs tikusi ne tikai pie stiprākiem pamatiem, bet Kuldīga arī pie jaunām vēstures liecībām. Tā kā ēka atrodas aizsargājamā teritorijā, tad rakšana notiek arheologa uzraudzībā.
Līdz pat 1779.gadam ap baznīcu bija kapsēta, pēc tam Kurzemē landtāgs ar likumu aizliedza cilvēkus glabāt pie baznīcas. Tāpēc galvenie atradumi te ir cilvēku kauli.
Arheologs Mārtiņš Lūsēns atzīst, ka ir arī daži interesanti apbedījumi, kuros cilvēki apglabāti bez zārkiem un uz mutes. Kāpēc tā – esot dažādas versijas.
"Viena no tām, ka tie ir cilvēki, kas dzīvojuši pretēji 10 baušļiem, vai tie ir bijuši kādi laulības pārkāpēji, augļotāji, nu, teiksim, tādā veidā, bet īsti precīzi to neviens nevar pateikt," lēsa arheologs.
Lielākā daļa kaulu tiks pārbedīti, daļa nonāks Latvijas Vēstures institūta bioarheoloģijas laboratorijā, lai noteiktu, ko cilvēki tolaik ir ēduši, kāda ir bijusi viņu dzīves kvalitāte, ar ko slimojuši. Šie paraugi te būs mūžīgā glabāšanā.
Lūsēns arheoloģisko uzraudzību Kuldīgā veic jau 15 gadus. Arheologs atzīstot, ka atradumi šo gadu laikā ir gan palīdzējuši uzzināt, kādi senāk bijuši ielu segumi vecpilsētā, arī datēt Kuldīgas pirmsākumus agrāk nekā tika uzskatīts, tas ir jau ap 12.gadsimta otro pusi, pirms vācu ienākšanas.
