Lai veicinātu sodu apmaksu, no 1. septembra tiek ieviests jauns nosacījums sodu apmaksas kārtībā, kas ļaus uz pusi samazināt administratīvo sodu, piemēram, par pārkāpumiem ceļu satiksmē.
To Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” ceturtdienas, 1.septembra, vakarā apliecināja TM Valsts tiesību departamenta administratīvo tiesību nodaļas vadītāja Guna Kukle.
Viņa skaidroja, ka šādas pārmaiņas ir ieviestas, lai sekmētu brīvprātīgu un savlaicīgu šoferu soda naudas samaksu. Tiesa, par visiem pārkāpumiem šāda pretimnākšana no Ceļu policijas nebūs iespējama. Ja pārkāpums gada laikā ir atkārtots, ja negadījumā ir cietis cilvēks un ja par pārkāpumu ir paredzēts arests, tad soda mazināšana nebūs iespējama. To, vai citos gadījumos šoferim par pārkāpumu var ļaut nemaksāt pusi no soda, varēs lemt ceļu policists. Ja viņam šķitīs, ka „atbrīvošana varētu nebūt taisnīga”, tad šoferis nekādas atlaides nedrīkst dot.
No gadā izrakstītajiem vidēji 600 000 administratīvo protokolu apmaksāti tiek tikai aptuveni 40% piemēroto sodu. Turpmāk, apņemoties soda naudu brīvprātīgi samaksāt 15 dienu laikā, maksājamo summu iespējams samazināt uz pusi. Tiesa, šāda kārtība tiks piemērota vienīgi, ja protokols izrakstīts, pārkāpējam klātesot. Tātad tā neattieksies uz fotoradara fiksētiem pārkāpumiem vai apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem, ja vadītājs nebūs atradies notikuma vietā.
Tāpat atlaidi soda naudai nebūs iespējams iegūt administratīvā pārkāpuma lietā ar cietušajiem, gadījumos, kad par pārkāpumu piemērojams administratīvais arests, kā arī, ja konstatēti pārkāpēja vainu pastiprinoši apstākļi.
Eksperti pārmaiņas vērtē visai kritiski. Piemēram, juriste Ieva Brante norāda, ka soda mērķis parasti ir audzināt un atturēt cilvēku no citu pārkāpumu izdarīšanas. Taču atlaides soda maksāšanā stipri apšauba šāda mērķa sasniegšanu. Otrkārt, amatpersonām jeb policistiem ir dota liela brīvība pašiem vērtēt, vai šoferim drīkst dot atlaides vai ne. Tas savukārt paver plašu lauku korupcijai. „Kurš būs tas, kurš pārbaudīs, vai attiecīgās amatpersonas rīcība ir bijusi pareiza?” retoriski jautāja Brante, norādot, ka šofera iespējamā nožēla vai pārkāpuma atzīšana ir divas dažādas lietas.
Brante arī uzsver, ka sabiedrībā par šādām pārmaiņām nav bijis diskusiju.
Sabiedrības par atklātību „Delna” pārstāvis Gundars Jankavs norāda, ka ideja nav slikta, taču „izpildījums ir smagnējs”. Arī viņš atzīst, ka līdz ar pārmaiņām ir pieaudzis korupcijas risks.
Arī „Latvijas Avīze” žurnālists Atis Jansons ir skeptisks par to, ka iespējas samazināt naudas sodu uz pusi, ja šoferis atzīst pārkāpumu un savlaicīgi to samaksā, būtiski mainīs situāciju uz ceļiem. Jansons pauž, ka drīzāk vajadzētu sekmēt tādas sistēmas ieviešanu, kurā nebūtu iespējams izvairīties no soda samaksas, ja ir pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi.
