Kritēriji KNAB priekšnieka amata kandidātiem: par ko strīdas birojs, ministri un NVO

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Pašreizējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka pilnvaras beidzas šī gada novembrī, un viņš jau iepriekš izteicies, ka labprāt kandidētu arī uz otru termiņu. Pēc kādiem kritērijiem vērtēt KNAB vadītāja kandidātus šonedēļ diskutēja Ministru kabineta komiteja, un sabiedrība par atklātību “Delna” jau izteikusies – jaunie kritēriji ir salīdzinoši labvēlīgi pašreizējā vadītāja kandidatūrai.  

Valdība par jauno KNAB vadītāja pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību lems augusta sākumā, bet šonedēļ ministri diskutēja par atsevišķiem šīs kārtības punktiem. Piemēram, no KNAB vadītāja amata kritērijiem izslēgta prasība pēc nevainojamas reputācijas. Pret šādām izmaiņām gan iebilda KNAB vadītāja vietniece korupcijas novēršanas jautājumos Ilze Jurča, bet viņai oponēja premjerministrs Māris Kučinskis, norādot, ka ar reputācijas jautājumu nevajagot pārspīlēt. Reputācija esot sasaistāma ar KNAB vadītāja amatam nepieciešamo pielaidi valsts noslēpumam, ko ar reputācijas traipiem iegūt nevar.

Komitejas kritiku izpelnījās arī punkts, kas paredz - kandidātam ir obligāti jāzina divas svešvalodas. KNAB konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Aivars Borovkovs un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) norādīja, ka šo punktu vajadzētu konkretizēt, nosakot, ka nepieciešamas vismaz vienas Eiropas Savienības oficiālās valodas un arī krievu valodas zināšanas, jo tieši krievu valoda esot saziņas valoda vidē, kur biežāk novērojama korupcija.

Nopietnākas domstarpības komitejas sēdē iezīmējās par to, vai konkursam uz KNAB vadītāja vietu jābūt pilnībā atklātam. Pret to iebilda biedrības “Sabiedrība par atklātību Delna” vadītājs Jānis Volberts, norādot – konfidencialitāte mudinātu augstāka ranga kandidātus iesniegt pieteikumus. Interesanti, ka par pilnīgu caurspīdību iestājās KNAB vadītāja vietniece Ilze Jurča, liekot pavīpsnāt sociālo tīklu lietotājiem par to, ka KNAB iestājas par lielāku atklātību nekā “Sabiedrība par atklātību Delna”.

Tiesa arī atsevišķi mikroblogošanas vietnes “Twitter” lietotāji norādīja, ka sabiedrības kritiskā attieksme varētu atbaidīt potenciālos kandidātus. Beigās komiteja vienojās par kompromisu, nosakot, ka publicēs to kandidātu vārdus, kas būs sasnieguši konkursa otro kārtu.

Un asākas diskusijas izvērtās arī par jautājumu, cik augstu būtu jāvērtē kandidātu pieredze operatīvajā darbā un cik – vadības prasmes. Piemēram bijušais KNAB vadītājs, tagad Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (“Vienotība”) uzskata, ka izmeklēšanas pieredzes nākamajam KNAB vadītājam var arī nebūt, bet vadības prasmes ir īpaši svarīgas. Piešķirt abām šīm kvalitātēm augstāku novērtējumu, nekā paredzēts jaunajā kārtībā, aicināja arī “Delnas” vadītājs Jānis Volberts, kurš arī pauda viedokli, ka jaunā kārtība ir salīdzinoši pretimnākoša pašreizējam KNAB vadītājam Jaroslavam Streļčenokam. Viņš pats jau iepriekš paudis, ka grasās kandidēt arī uz otro termiņu.

Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) līdz šim no jelkādiem komentāriem par notiekošo KNAB atturējies, norādot, ka tā ir neatkarīga iestāde un vadītājs ir pilnībā atbildīgs par biroja darbu, tostarp, personālvadības jautājumos. Bet Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) intervijā Latvijas Radio atzina, ka nespēj iedomāties, ka, piemēram, Valsts policiju vada priekšnieks, kas ilgstoši netiek galā ar saviem padotajiem.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti