1991.gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valdes locekle Marina Kosteņecka uzskata, ka šobrīd nebūt ne visi barikāžu dalībnieki ir novērtēti ar pateicības vēstulēm un apbalvojumiem, jo barikādēs piedalījās cilvēki, kas aizstāvēja savu likumīgi ievēlēto valdību, nevis, lai saņemtu apbalvojumus vai pretendētu uz labākām sociālajām garantijām
„Pirmkārt, nav apzināti nebūt visi dalībnieki; otrkārt, tie 32 tūkstoši, kas ir apbalvoti, viņi ir ļoti atšķirīgs kontingents. Tur ir cilvēki, kuri varbūt vienreiz uzvārīja kafiju un atnesa uz barikādēm, un tad tur ir lauku cilvēki, kuri braukuši, atvadoties no ģimenēm, un nedēļām dzīvoja uz bruģa pie ugunskuriem ielās. Un pat ir ievainoti un palikuši dzīvi, nemaz nerunājot par tiem kritušajiem, kuriem palikušas ģimenes. Tātad tie ir dažādi cilvēki un, ja nu tagad mēs vienkārši skaitliski, - tāpēc ka 32 tūkstoši ir kaut kā piefiksēti, - tiem mēs gādāsim kādas sociālās garantijas un lielākas pensijas, tas izraisīs milzīgu neizpratni sabiedrībā. Tāpat es domāju, ka ir sociālās grupas, kurām tie līdzekļi vajadzīgi vēl vairāk - daudzbērnu ģimenes, bērni invalīdi,” skaidro Kosteņecka.
2012. gada janvārī barikāžu piemiņas zīmes valde pārtrauca pieteikumu pieņemšanu valsts apbalvojumam un saraksts ir slēgts. Kosteņecka vēl papildina, ka nav objektīvu datu jeb saraksta nedz par patieso dalībnieku kopskaitu, nedz arī informācija par katru dalībnieka darbību tajā laikā:
„Var novērtēt represēto sarakstus ļoti objektīvi, jo tur ir dokumenti, kurā datumā cilvēki izvesti, kur viņi atradās un kad viņi atgriezās. Taču šeit pirmajās rindās pieteikties medaļām skrēja arī nebūt ne tie īstie varoņi, un šobrīd sarakstos atdalīt, kuri bija īstie, kuri neīstie…, es neredzu tādu rentgenu, ar kuru varētu tos sarakstus izsijāt. Ir cilvēki… tur ir arī Lindermans, kuram medaļa netika piešķirta, vēlreiz uzsveru – netika, bet kurš sacīja, ka ir piešķirta – viņš ir piesavinājies svešu medaļu, to mēs esam atšifrējuši. (..) Manuprāt, tas ir bīstami vispār ko tādu piedāvāt sabiedrībai, un tas saskaldīs cilvēkus atkal pareizajos nepareizajos. Turklāt kārtīgi pierādīt to varētu ar dokumentiem, - tad ejot vien caur tiesu ar lieciniekiem.”
Piemiņas medaļas nepasniedz jau divus gadus, bet Marina Kosteņecka pārliecināta, ka minētie 32 tūkstoši ir tikai daļa no kopskaita, kas galu galā varētu būt vairāk par 100 tūkstošiem dalībnieku.
