Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijas priekšsēdētāja vietnieks Laimonis Šēnbergs ļauj uzmanīgi pagrozīt pirkstos jaunpienācēju bankas sudraba kolekcijas monētu klāstā. Pirmajā brīdī tā nemaz neatgādina monētu, bet gan miniatūru šķīvīti.
„Šī monēta ir kalta lēzena šķīvja formā. Priekšpusē ir konkrēta darba reprodukcija – Romana Sutas „Deja” – , bet otrā pusē, kā jau šķīvim, ir „Baltars” zīme, ko viņi paši vienmēr uzgleznoja,” rāda Šēnbergs.
„Baltars” porcelāna apgleznošanas darbnīca tapa 1925.gadā un pastāvēja vien trīs gadus, bet tās veikums kļuva par Latvijas mākslas porcelāna augstāko virsotni, stāsta Dace Ļaviņa, keramikas un porcelāna kolekcijas glabātāja Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā:
„„Baltars” nozīmē „Baltijas māksla” latīņu valodā. Tā ir Latvijas mākslas iziešana plašajā pasaulē, kā tas notika 1925.gadā, kad „Baltars” darbi tika apbalvoti starptautiskajā Parīzes mākslas un tehnikas izstādē. Tā ir mūsu lielākā vērtība.”
„Baltars” porcelāna apgleznošanas darbnīcas izveidi virzīja izcilā latviešu gleznotāja un grafiķa Romana Sutas iecere radīt modernisma laikmetam atbilstošu nacionālu lietišķo mākslu. „Baltars” straujie panākumi un unikālais rokraksts vēlāk iedvesmoja veidot savas nacionālās identitātes kolekcijas arī vietējiem porcelāna „grandiem” – Jesena un Kuzņecova fabrikām. Nacionālā mākslas muzeja Latvijas dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta vadītāju Inesi Baranovsku priecē, ka Latvijas Bankas jaunā monēta godina arī šī gada jubilāra Romana Sutas personību:
„Tik īpatnējs porcelāns kā „Baltars” darbnīcai nav nekur pasaulē. Tāpēc, ka tā bija Sutas vīzija. Suta kā mākslinieks – šogad mēs viņam svinam 120 gadus – bija unikāla personība. Citiem liekas, ka viņš tā kā „izšķīdināja” savu talantu, jo izmēģināja savas prasmes visur – glezniecībā, grafikā, grāmatu ilustrācijā, plakātos, porcelānā, vēlāk teātra dekorācijās, kinematogrāfā, visur! Viņš bija cilvēks-orķestris. Bet viņš vienmēr runājis par mākslas sintēzi un universālismu. Un viņa skatiens uz it kā ikdienas šķīvi ļāva to pārvērst mākslā.”
„Baltars” porcelānam veltītās monētas grafiskā dizaina autore ir māksliniece Frančeska Kirke. Monētai veltītā video viņa stāsta, kā nonākusi pie šīs ieceres:
„Man likās, ka Romana Sutas šķīvis atbilda ideāli. Pirmkārt, tas ir ļoti lakonisks. Otrkārt, tam ir apļa kompozīcija, un man likās, ka uz tik maza formātiņa vajag būt ļoti skaidrai formai un krāsai. Plus latviskā tematika un krāsas, kas nedaudz atgādina Latvijas karoga krāsas.”
Neparastā šķīvja formas monēta jau izpelnījusies tik lielu numismātu interesi, ka papildus jau izkaltajiem pieciem tūkstošiem eksemplāru tiek gatavota nākamā tirāža. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs būs 53 eiro.
Šogad plānots izdot vēl vienu Latvijas kultūras mantojumam veltītu monētu. Tās varonis būs šā gada jubilārs – gleznotājs Janis Rozentāls.
„Baltars” porcelānam veltītās monētas iedvesmotāju – pašu mākslinieka Romana Sutas 1927.gadā apgleznoto šķīvi – var apskatīt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Vecrīgā, kur tas pašlaik nolikts goda vietā ar jauno monētu tam līdzās.
