To intervijā LTV „Panorāma” otrdienas, 2.augusta, vakarā uzsvēra Koļegova.
Viņa gan plašāk nepaskaidroja, ko šādos gadījumos nozīmētu „rīkoties profesionāli”.
Tomēr viņa akcentēja, ka ir „apolitiska persona”, kas cer, ka ar savu darbu varēs pierādīt, ka „politiskajām ietekmēm nav vietas VID”.
Tikpat izvairīga Koļegova bija, atbildot, vai viņa kā VID vadītāja vēlētos plašākas pilnvaras, par kuru trūkumu iepriekš bija sūdzējies bijusī dienesta vadītāja Ināra Pētersone. Jautāta, vai pilnvaras ir jāpaplašina, viņa atbildēja vienā vārdā - „jā”. Taujāta, kuras pilnvaras ir nepieciešams mainīt, viņa norādīja, ka „tas ir jārunā ar politiķiem un ministri [finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu]”. Tomēr VID ģenerāldirektora pilnvaras ir jāmaina kontekstā ar potenciālām izmaiņām visā valsts pārvaldē.
Vienlaikus Koļegova sola padarīt VID pretimnākošāku uzņēmumiem.
„Jāatgūst uzņēmumu uzticība, kuri godīgi maksā nodokļus. VID jāspēj būs saprotošam dažādās situācijās, tostarp nestandarta situācijās. (..) Es ticu, ka tur [VID] ir cilvēki, kas dara labu darbu, un es ticu, ka mums [VID darbiniekiem] izdosies atrast kopīgu risinājumu,” teica Koļegova.
Pēdējās nedēļās arī šaubas, vai informācija par Koļegovas mantisko stāvokli, kas rakstīta amatpersonu deklarācijā, atbilst patiesībai. Koļegova otrdienas vakarā to komentēja īsi, norādot, ka esot sniegusi pilnu informāciju par savu materiālo stāvokli un paļaujas, ka tā tiks izvērtēta.
Koļegova arī pauda atbalstu VID darbinieku, kurus tur aizdomās par nelikumīgu darbību, rotācijai valsts pārvaldē. Viņasprāt, „rotācija ir laba lieta”, jo tā „cilvēki spēj labāk saprast dažādus procesus, (..) pacelt darba kvalitāti un motivāciju, tikai iepriekš cilvēki ir jāsagatavo.”
Vaicāta, kāpēc piekritusi kandidēt uz šo amatu, Koļegova sacīja, ka viņai ir svarīgi pierādīt savas profesionālās prasmes. Strādājot vides aizsardzības jomā, viņa sapratusi, ka ir daudz lietu, ko iespējams darīt labāk, ja būtu vairāk naudas.
Jau ziņots, ka iepriekšējā VID vadītāja Ināra Pētersone atlūgumu iesniedza 30.maijā. Pētersone uzsvēra, ka atlūgumu iesniegusi vairāku apstākļu dēļ – VID darba nenovērtēšana sabiedrības un politiķu vidū, kopējo mērķu trūkums valsts pārvaldē, kā arī reformu neesamība valsts pārvaldē un ēnu ekonomikas mazināšanā un ilgstoša smagu problēmu un jautājumu nerisināšana.
Valsts kanceleja 16.jūnijā oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludināja konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu. Pretendenti varēja pieteikties līdz 4.jūlijam. Taču konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu beidzies bez rezultāta.
VID vadītāja amatam piemērots kandidāts meklēts valsts pārvaldē. Finanšu ministre iepriekš pauda gatavību VID vadītāja amatam virzīt Koļegovu un 2. augustā oficiāli pieteica Koļegovu kā VID vadītāju.
Nevalstiskās organizācijas VID vadītāja izvēli atstājušas valdības ziņā. Šāda vienošanās vēl pirmdien, 1.augustā, panākta premjera, finanšu ministres un uzņēmēju organizāciju, arodbiedrību un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvju tikšanās laikā.
