VID reformas pirms dažām nedēļām izraisīja pamatīgus strīdus starp valdošajām partijām. ZZS vadītā Budžeta finanšu un nodokļu komisija Saeimā iesniedza likumprojektu, kas paredzēja apvienot VID Finanšu un Muitas policiju un Iekšējās drošības daļu nodot ģenerāldirektora pakļautībā.
Par Finanšu un Muitas policijas apvienošanu politiķi bija vienisprātis, taču Iekšējās drošības daļas atdalīšana jaunā, ģenerāldirektoram pakļautā struktūrā izsauca „Vienotības” deputātu iebildumus.
Rezultātā Saeima likumprojektu noraidīja. Vēlāk „Vienotība” un ZZS iesniedza katra savu likumprojektu – „Vienotība” rosināja pagaidām tikai apvienot Finanšu un Muitas policiju, taču ZZS joprojām vēlējās Iekšējās drošības biroju pakļaut ģenerāldirektoram. Tagad „zaļzemnieki” no šīs idejas ir atkāpušies.
„Iekšējās drošības dienests būs atsevišķa izmeklēšanas iestāde finanšu ministra pārraudzībā,” stāsta ZZS deputāts un Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra. „Darba grupas laikā tika izanalizēts Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības dienests, un tās paralēles mēs varam vilkt ar šo iestādi, un viņai funkcijas būs stipri līdzīgas, tikai, ja iekšlietās mēs runājam par policistu uzraudzību, tad šis Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības dienests uzraudzīs Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekus,” pauž Putra.
„To mēs arī sākumā, iesniedzot alternatīvo likumprojektu, uzsvērām, ka sākotnējais likumprojekts nebija kvalitatīvs,” norāda „Vienotības” pārstāvis Edvards Smiltēns. Viņaprāt, Iekšējās drošības dienesta nodošana ministra pārraudzībā atļaus tam uzraudzīt VID vadību. Arī Smiltēns to salīdzina ar Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības dienestu. „Kurš tieši šādā veidā ir pakļauts ministram, līdz ar to viņš ir spējīgs kontrolēt arī vadošās amatpersonas Valsts policijā. To pašu varam attiecināt uz VID,” saka Smiltēns.
Lai gan VID Iekšējās drošības dienests būs finanšu ministra pārraudzībā, ministram nebūs tiesību iejaukties VID Iekšējās drošības dienesta ikdienas darbos.
„Ministrs nedod kaut kādus tiešus norādījumus, ko tur izmeklēt, ko tur darīt,” atzīmē Saeimas deputāts Andrejs Judins („Vienotība”). „Finanšu ministrs varēs iejaukties tikai jautājumos, ka saistīti, piemēram, ar darbinieku kaut kādiem strīdiem, vai ja būs kāda acīmredzama nelikumība, bet viņš tieši nekontrolē atsevišķus ikdienas darbus, un tas ir svarīgi. Ja mēs gribam apkarot korupciju un lai iestāde strādātu efektīvi, ir jābūt neatkarībai,” norāda Judins.
Tā kā ģenerāldirektoram tomēr nebūs pakļauta operatīvās izmeklēšanas iestāde, VID vadītājam nebūs jānēsā uniforma. ZZS un ''Vienotības'' iepriekš iesniegtos likumprojektus plānots noraidīt un līdz 25. oktobrim iesniegt alternatīvu likumprojektu.
Jau ziņots, ka diskusijas par VID reformu ir ilgstošas.Pirms tam bija “Vienotības” priekšlikums, kas paredzēja apvienot Finanšu policiju un Muitas policiju, izveidojot Nodokļu un muitas policiju, par ko jau iepriekš vienojās koalīcija. Šādā veidā deputāti cerēja padarīt dienesta darbu efektīvāku.
Savukārt Zaļo un Zemnieku savienība piedāvāja ne tikai apvienot abas policijas, bet arī atdalīt Iekšējās drošības daļu no VID Finanšu policijas pārvaldes un pakļaut to VID ģenerāldirektoram.
Saeima 22.septembrī noraidīja likumu grozījumus, kas paredzēja apvienot VID Finanšu policiju un Muitas policiju, kā arī noteikt izmeklēšanas iestādes funkcijas Iekšējās drošības dienestam, kas būtu pakļauts VID vadītājam. “Vienotība” noraidot šo risinājumu, atsaucās uz juridiskiem šķēršļiem.
Zaļo un zemnieku savienība gan pauda cerību, ka līdz gada beigām tomēr izdosies vienoties ar koalīcijas partneriem un apstiprināt VID reformu. Tikmēr ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzskata, ka VID Iekšējās drošības biroja pārraudzību varētu nodot Finanšu ministrijai.
Valsts ieņēmumu dienests joprojām strādā bez vadītāja. Līdz 7. oktobrim turpinājās pieteikšanās konkursam uz ģenerāldirektora amatu. Kopš Ināras Pētersones atkāpšanās maijā no dienesta vadītājas amata ģenerāldirektora pienākumus pilda Dace Pelēkā.
