Partijas „Vienotība” līdere Solvita Āboltiņa norādīja, ka „Vienotība” ir rezervēta pret Levitu. „Nacionālā apvienība publiskajā telpā ir minējusi Egila Levita vārdu. Mēs zinām to, ka ZZS frakcijai šis nav atbalstāms kandidāts. Arī „Vienotības” valdē vakar tika runāts par Egila Levita kandidatūru un nebija viennozīmīga atbalsta. Ja prioritāte ir viens kandidāts, tad mēs drīzāk šobrīd meklējām citus kandidātus, ar iespējām atgriezties pie Levita kunga kandidatūras,” saka Āboltiņa.
Vēl tiešāks bija ZZS vadītājs Augusts Brigmanis. „Būs savs kandidāts. Mēs viņu neesam izvirzījuši. Mums būs savs kandidāts. (..) Viņš nav mūsu kandidāts,” sacīja Brigmanis.
Koalīcijā nav apspriesta arī Latvijas vēstnieka NATO Māra Riekstiņa kandidatūra. Tiesa, ZZS sliecas arī šo kandidatūru noraidīt.
Ziņots, ka Bērziņš pagājušajā piektdienā pavēstīja par nekandidēšanu uz Valsts prezidenta pilnvaru otro termiņu. Levits bija minēts, kā viens no kandidātiem, kurš varētu kļūt par Bērziņa darba turpinātāju.
Patlaban kā potenciālie prezidenta amata kandidātu minēti arī Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, diplomāts Māris Riekstiņš, kā arī vienīgais oficiāli izvirzītais kandidāts, Latvijas Reģionu apvienības politiķis un Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars.
Valsts prezidenta vēlēšanas varētu notikt maija beigās vai jūnija sākumā. Likums paredz, ka prezidenta vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā mēnesi jeb 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru beigām. Taču likums arī neļauj steigties, jo prezidenta vēlēšanas var rīkot ne agrāk kā 40 dienas pirms pilnvaru beigām.
Pēdējais brīdis, kad Saeimas prezidijā ir jāiesniedz kandidatūras Valsts prezidenta amatam, ir pusotra mēneša jeb 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām, un to var sākt darīt ne agrāk kā 50 dienas pirms pilnvaru beigām.
Valsts prezidenta vēlēšanas notiek aizklāti. Ja pirmajā kārtā neviens neiegūst nepieciešamo balsu vairākumu, tad otrā kārtā notiek ne agrāk kā 10 dienas pēc vēlēšanām. Šāda kārtība ir jaunums. Par Valsts prezidentu ir jānobalso vismaz 51 deputātam.
