Izglītības ministrija ķērusies klāt augstskolu tīkla sakārtošanai un iecerējusi samazināt studiju programmas. Līdz šim augstskolas ietekmētas, pārdalot valsts finansējumu, bet pašlaik likti lietā arī Eiropas fondi. To nauda vairs netiks piešķirta Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijai, ko plāno reorganizēt, tāpat Banku augstskolai un Latvijas Jūras akadēmijai.
Bažas par Banku augstskolas iespējamu likvidāciju noraida, bet to nevarētu teikt par Jūras akadēmiju, liecina ministrijas pārstāves Agritas Kiopas sacītais: "Mēs esam vairākkārt aicinājuši Jūras akadēmiju apsvērt apvienošanos ar Tehnisko universitāti, un šobrīd jūrniecības nozare izstrādā jūrniecības izglītības attīstības koncepciju. Mēs no savas puses gaidām šo koncepciju. Redzēsim, ko nozare piedāvās."
Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") bija paudis, ka pašlaik plāno reorganizēt vienīgi RPIVA un citās valsts augstskolās šādas reorganizācijas nav plānotas.
Jūras akadēmijā studentu skaits nesasniedz tūkstoti. Gaiteņos redzami daži desmiti topošo jūrnieku vai ostas darbinieku, kas studijas apmeklē atbilstošos formas tērpos. Studenti gan saka, neko neesot dzirdējuši par iespējamu apvienošanu un tādus mājienus neesot izteikusi arī akadēmijas vadība. "Nē. Es nemācītos. Neredzu tam jēgu. Es jau gribētu, lai saglabājas Latvijas Jūras akadēmija," saka Rihards.
Rektora pienākumu izpildītājs Jūras akadēmijā Andrejs Zvaigzne saka - RTU vadītājs Leonīds Ribickis jau uzstājies akadēmijas Senātā un aicinājis pievienoties universitātei. Akadēmijas vadība tam neredz loģisku pamatojumu. "Labi, varētu to darīt, ja mēs būtu ģeogrāfiski tuvu, it kā tur uz loģistikas pamata, bet mēs esam ģeogrāfiski tālu. Programmas absolūti nesakrīt. Visas mūsu programmas ir reglamentētas atbilstoši starptautiskam konventam," norāda Zvaigzne.
Jūras akadēmija vēsturiski bijusi daļa Rīgas Tehniskās universitātes, taču 1993.gadā kļuva autonoma. Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis nenoliedz savu vizīti akadēmijas Senātā, taču saka, ka uzdevums akadēmiju pievienot universitātei nācis no Izglītības ministrijas. "Vēlme no ministrijas to darīt bija jau vairākus gadus.
Mēs arī pagājušajā pavasarī noslēdzām sadarbības līgumu zinātnē ar Jūras akadēmiju, bet tas ministrijai izskatījās par maz.
Tad turpinājumā mēs izteicām priekšlikumu vai nu pievienoties kā fakultātei, kļūt par RTU, vai kā aģentūrai, ar savu juridisko statusu. Tagad ir nākošie pasākumi, ko ministrija iniciē," stāsta Ribickis.
Taču apvienošana pagaidām izskatās pēc formalitātes, jo akadēmija varētu saglabāt pati savas programmas un mācībspēkus. Paliek jautājums, vai būtu kādi ieguvumi un vai tiešām izdotos resursus ietaupīt. Latvijas Jūrnieku savienības valdes priekšsēdētājs Antons Vjaters uzsver, ka speciālistus gatavojot Satiksmes, ne Izglītības ministrijas vajadzībām, un, viņaprāt, pārskatāms jautājums arī par to, kāda ministrija atbild par akadēmiju.
"Bija jau viedokļi, ka ņemt Jūras akadēmiju Satiksmes ministrijas pārraudzībā,
bet tur atkal savas problēmas. Jāveido kaut kādas struktūras, kas izglītības sistēmu pārraudzīs, kuras Satiksmes ministrijā nav izveidotas. No tā viedokļa it kā vajadzēja palikt pie Izglītības ministrijas, tas būtu loģiskāk. Pie tādas attieksmes, kad par katru cenu grib kādam pārdot to nozares izglītību, tas īpaši nopietni nav," saka Vjaters.
Jūrniecības nozare esot kategoriski pret apvienošanu arī tādēļ, ka akadēmijai ir savs vārds, zīmols, ko atpazīst arī pasaulē. To zaudēt negribētu.
