Sanatorijas ēka kopš gada sākuma pieder kompānijai "Park Hotel Ķemeri". Tagadējais tās vadītājs sola īpašumā ieguldīt ap 30 miljoniem eiro un teju rekordlielā ātrumā postā ejošo sanatoriju pārbūvēt par greznu viesnīcu ar dziedinātavu tai līdzās. Darbu gaita un pašu Ķemeru sanatorijas īpašnieku problēmas gan liek šaubīties, vai šoreiz solītais tiks izpildīts.
Skats pie leģendārās Ķemeru sanatorijas nemainās nu jau vairākus gadus. Iepretim centrālajai ieejai ir apsardzes firmas postenis un šķietami nikns suns vārdā Karāts, kas minūtes laikā kļūst par svešinieku labāko draugu.
Ķemeru sanatorija (viesnīca)
Ķemeru viesnīca uzcelta 1936. gadā, arhitekts E.Laube (1880-1967).
Piecstāvu celtne ar jumta terasēm un torni centrā. Celtnes noformējumā bagātīgi izmantoti klasicisma arhitektūras elementi - kolonnas, balustrādes, pilastri, dzegas. Iekštelpās daļēji saglabājies trīsdesmito gadu interjers, mēbeles, mākslas darbi, telpu apdare. Vislabāk saglabājies bibliotēkas iekārtojums. Efektīvais novietojums ainavu parkā un monolītais veidojums rada pils iespaidu (celtne dēvēta arī par "balto kuģi"). Padomju laikā tā tika pārveidota par sanatoriju (300 vietu), kurā ārstēja nervu sistēmas, kā arī locītavu, kaulu un muskuļu un ginekoloģiskās saslimšanas. Šajā laikā Ķemeros darbojās gandrīz 10 sanatoriju, tajās strādāja ap 100 ārstu. Darbojās kūrorta poliklīnika ar sērūdeņu un dūņu vannu nodaļām.
Avots: zudusilatvija.lv
Draudzīgs ir arī uzņēmuma "Park Hotel Ķemeri" valdes loceklis Andrejs Danengiršs, kas pastāstīt par nākotnes plāniem Ķemeros ierodas ar taksometru. Esot problēmas ar kāju, tāpēc viņš atvainojas, ka nevar sanatorijas ēku izrādīt no iekšpuses.
Firma "Park Hotel Ķemeri" vēsturisko namu un tai blakus esošo nodegušo un sagruvušo tā dēvēto poliklīnikas māju iegādājās gada sākumā par nepilniem trim miljoniem eiro.
Danengiršs stāsta, ka pašlaik piecstāvu celtne sagatavota ziemai. No jauna pārklātas piemirkušās terases un jumti, pārtraucot nokrišņu ietekmi. No pagraba izsūknēts ūdens un ierīkota drenāžas sistēma tā aizvadei, kā arī esot žāvētas telpas. Savukārt izsisto logu vietas aizdarītas ar plēvi. Par to pārliecināmies arī savām acīm, jo Danengiršs ēku atļauj izstaigāt, kaut pats līdzi nedodas.
Pēc izlaupīšanas pirms pāris gadiem no vēsturiskā tur redzamas tikai dažas lustras un koka apdare pirmajā stāvā. Pārējās telpas puspabeigtas un tukšas.
Danengiršs stāsta, ka pašlaik noslēgumā ir būves tehniskā pārbaude un pagaidām ritot darbs ar dokumentiem. Nākamnedēļ uzņēmējs sola sākt rekonstruēt siltumtrasi, kas iet no izpostītās slimnīcas līdz viesnīcai, tad uzlikšot konteinera tipa siltumkatlus, bet 15. decembrī sanatorijas ēkā jau būšot apkure. Nākotnē sanatorijas nams pārtaps viesnīcā, radot ap 250 jaunu darbavietu, sola Danengiršs.
"Pirmā stāva labajā spārnā būs pavisam neliels SPA komplekss, lai viesnīcas iemītnieki kaut kādas procedūras varētu saņemt tieši šeit. Galvenā medicīniskā daļa būs tur, kur ir izpostītā sanatorija. To atjaunosim saskaņā ar visiem kultūrvēstures pieminekļu noteikumiem. Emīla Dārziņa ielas pusē paliks tā fasāde, kāda ir pašlaik. Tai blakus piecelsim mazu viesnīcu tiem, kam grūti staigāt. Runājot par tehnisko stāvokli, jāsaka – dziednīca ir divas reizes nodedzināta un trīs reizes izpostīta tā, it kā būtu sabombardēta. Bet sanatorijas ēkas stāvoklis nav slikts, nesošās konstrukcijas pavisam labas, turklāt iekšpusē daudz ko paveicis iepriekšējais īpašnieks.
Aptuvenie termiņi, kad varēs uzņemt pirmos viesus, ir 2017. gada nogale. Dziednīcu atvērsim 2018. gada beigās. Kā reiz – uz Latvijas simtgadi!" norāda Danengiršs.
Līdz šim bez pirkumā iztērētajiem nepilniem trim miljoniem eiro "Park Hotel Ķemeri" sanatorijā esot ieguldījusi ap 750 000 eiro. Pēc Danengirša teiktā, tūlīt arī sākšoties lielākie tēriņi. Par Balto kuģi sauktajā ēkā ieguldīšot 17 līdz 20 miljonus eiro, bet nelielajai dziedinātavai aiziešot vismaz 12 miljoni eiro, jo tā būšot tehnoloģiski sarežģīta būve.
Saskaņā ar "Lursoft" datu bāzu ziņām kompānijai "Park Hotel Ķemeri" pavasarī nomainījies īpašnieks – kāda Kiprā noslēpusies kompānija to pārņēmusi no Krievijas pilsoņa Aleksandra Gusakova. Savukārt pašu Gusakovu arestējusi Maskavas tiesa. Viņam inkriminēta 26 miljonu dolāru izkrāpšana, jo biznesam aizņemto naudu Gusakovs esot iztērējis privātām vajadzībām. Kaut arī summas līdzīgas tām, ko plānots investēt Ķemeros, "Park Hotel Ķemeri" pašreizējais šefs Danengiršs par to galvu nelauza.
"Pašlaik projektu no saviem līdzekļiem finansē mūsu investori. Vēlāk, kad būs projekts abu ēku attīstībai, vēlreiz vērsīsimies bankā. Sākumā bija domāts, ka Aleksandra Gusakova kompānija "Heliopark" būs visa kompleksa pārvaldniece. Šajos plānos, cik zinu, izmaiņu nav. Komplekss tika iegādāts tiem investoriem, kas ir pašreizējie īpašnieki, – Kipras uzņēmums "Ravenclaw". Ir plāns, ka investori līdz gada beigām atbrauks uz Latviju un preses konferencē visu izstāstīs un parādīs, lai "noņemtu" visus jautājumus. Bet Gusakova kungs, par kuru jautājat, nav akcionārs un neiegulda šeit naudu. Jā, viņš aizvien ir arestēts un atrodas cietumā," stāsta Danengiršs.
Šaubas par uzņēmēja spēju sanatoriju divos gados pārvērst viesnīcā nedzird Jūrmalas domē.
"Līdz šim šie uzņēmēji, kas ir iegādājušies šo sanatoriju, ir pildījuši savus solījumus. Ne tikai pilsētai tas ir nozīmīgs objekts, bet visai valstij kopumā," skaidroja Jūrmalas pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītājs Edgars Stobovs, atturoties komentēt ziņas, ka sanatorijas saimnieks līdz gada beigām grasās izvēlēties ģenerāluzņēmēju. "Jūrmalas pilsētas domei arī ir citas prioritātes, ne tikai viena Ķemeru sanatorija."
Valsts ieņēmumu dienesta dati liek domāt, ka arī pats Danengiršs līdz šim ar naudu nav rīkojies īsti likumīgi, jo ar teju 3,5 miljonu eiro parādu ierindots nodokļu parādnieku saraksta 14. vietā. Tomēr Jūrmalas domē nedzird šaubas par uzņēmēja spēju sanatoriju divos gados tomēr pārvērst viesnīcā.
Jūrmalas mērs "zaļzemnieks" Gatis Truksnis pēc tikšanās ar Danengiršu licis Attīstības pārvaldei līdz novembra beigām sagatavot nodomu protokolu ar konkrētiem darbu termiņiem un investīciju plāniem. Ēkas īpašniekam gan tas nebūs saistošs. Plānos parādīsies arī pašas Jūrmalas apņemšanās ap sanatorijas ēku atjaunot vēsturisko parku un sakārtot ielas. Piesaistot Eiropas naudu, Jūrmala šo vietu Ķemeros tuvākajos gados cer sakārtot par 10 – 12 miljoniem eiro.
