Sākoties pirmajam Pasaules karam, Latvija bija daļa no Krievijas impērijas. Fronte pāršķēla Latviju divās daļās. Vācijas karaspēks okupēja Kurzemi un Zemgali. Izstāde aplūko karu jau no pirmā mēneša, kad jau augustā iedzīvotāji saskaras ar karadarbību un tiek bombardēta Liepāja.
Izstāde izseko notikumiem līdz 1918. gada novembrim, kad tautai tiek dota iespēja izcīnīt savu zemi.
“Tur visi bija nomocījušies un piedzīvoja, ko nozīmē bēgšana. Lopi mežonīgi bļāva, suņi gaudoja, bērni raudāja, sievas aurēja, savus pazudušos meklēdamas, un kazaki briesmīgi lamājās. Bija gandrīz neiespējami tikt no izmirkušā lauka uz ceļa”, šīs un citas atmiņas, fotogrāfijas, dokumenti un eksponāti no 10 Latvijas muzejiem palīdz gūt priekšstatu par postu, ko karš nesa iedzīvotājiem.
Atšķirībā no citām Eiropas zemēm, no Latvijas prom plūda milzīgas bēgļu straumes.
Tuvojoties vācu armijai, Kurzemi un Zemgali atstāja 70% iedzīvotāju.
Lai vāciešu rokās nenonāktu ražošanas iekārtas, cariskās Krievijas pārvalde evakuēja lielos uzņēmumus kopā ar strādniekiem un ģimenēm. Uz Petrogradu pārcēla 37, bet uz Maskavu 127 rūpnīcas.
"Kaut arī bija noruna starp Latviju un Padomju Krieviju, diemžēl šīs rūpnīcas netika atvestas atpakaļ, un Pirmā pasaules kara rezultātā demogrāfiskais zaudējums bija traģisks. Latvija zaudē apmēram vienu miljonu cilvēku. Ja pirms kara bija 2,4 miljoni, tad pēc kara bija 1,5. Liela daļa palika Krievijā un nekad vairs neatgriezās," stāsta Kara muzeja vēsturnieks Klāvs Zariņš.
Izstāde būs apskatāma divus gadus, un tā ievada virkni pasākumu, kas būs veltīti latviešu strēlniekiem Pirmajā pasaules karā.
"Tie, kuri palika Latvijā, jau ar pirmajām kara dienām iesaistījās pirmo latviešu militāro vienību - latviešu strēlnieku bataljona - apgādē. Tā Dāmu komiteja vāca ziedojumus, lai palīdzētu karavīriem.
Līdz šim nerādītu dokumentu lietas vēsta par ikdienu vācu okupētajā Kurzemē un Zemgalē, kur militārā vara ieviesa striktus ierobežojumus. Lai iegūtu ziņas par notikumiem otrā frontes pusē, vācu pārvalde iesaistīja iedzīvotājus izlūkošanā. Šīs ir spiegu anketas ar pirkstu nospiedumiem," raidījumam "Panorāma" rāda vēsturnieks - vienīgie orģinālie eksemplāri, kuri vispār saglabājušies, jo vācu armijas arhīvs pilnībā tika iznīcināts Potsdamas bombardēšanas laikā.
