Bijušās PSRS VDK dokumentu izpētē politiķiem ir bail no pārāk lielas atklātības un tāpēc darbs acīmredzot tiek bremzēts, uzskata pētnieku komisijas vadītājs, savulaik trimdas latvietis Kārlis Kangeris, uzzinot no žurnālistiem, ka ar valdības lēmumu no otrdienas komisijā vairs nestrādās vēsturnieks Bonifācijs Daukšts.
“Izskatās, ka vairāk vai mazāk vadošās aprindas grib kontrolēt darbu, kas saistīts ar dokumentiem, kas ir Satversmes aizsardzības birojā vai Totalitārisma seku dokumentācijas centrā. Ir cilvēki izteikušies, ka tam nevajadzētu ķerties klāt, nevajadzētu to publicēt un tamlīdzīgi,” sacīja Kangeris.
Pārmetumi tiek adresēti Tieslietu ministrijai, kura savu vainu komisijas vājināšanā gan neatzīst.
Izmaiņas notikušas “neatkarīgi no mūsu gribas”, norādīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība).
“Tātad tie ir iesniegumi par atkāpšanos vai tie ir iesniegumi par atsaukšanu. Mēs nevienu neesam stumdījuši turpu šurpu,” sacīja minsitrs.
Lai gan formāli Daukšta atsaukšanu ir rosinājusi Okupācijas izpētes biedrība, kurā viņš pats darbojas, komisijas vadītājs uzskata, ka projekta virzītāja Ruta Pazdere esot darbojusies Tieslietu ministrijas iedvesmota.
“Tā kā vecos laikos – kadru tīrīšana! Tauta prasa atlaišanu!” salīdzināja Kangeris.
Par komisijas turpmāko darbību tagad esot jāšaubās; kā rīkoties tālāk, par to tikšot lemts drīzumā.
Par jaunumiem saistībā ar VDK dokumentu izpētes komisijas darbu telefonsarunā ar "Panorāmu" Daukšts bija visai samulsis un atzina - viņam esot grūti noticēt, ka tā ir patiesība, nevis joks, jo uz biedrības sēdi viņš bijis izsaukts tieši 1. aprīlī. "Man tas šķiet kā aprīļa joks. Viss notika ārkārtējā steigā. Lēmums jau bija sagatavots, jo esot steidzīgi jānes uz ministriju. Es neko nesapratu," sacīja Daukšts.
Tāpēc no intervijas viņš pagaidām atteicās. Televīzijas kameras priekšā runāt negribēja arī lēmumu gatavojusī Okupācijas izpētes biedrības vadītāja Ruta Pazdere, kura sacīja, ka "lēmums par biedrības pārstāvja deleģēšanu komisijā bija kļūdains" , gan nepaskaidrojot, kāpēc tas atskārsts tik vēlu.
Kangeris Pazderei netaupa kritiskus vārdus. "Runājot par Pazderes kundzi, es gribētu norādīt, ka viņa ir vairāk vai mazāk tīra Tieslietu ministrijas propagandiste," saka Kangeris.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) savukārt norāda – valdībai nav bijis citas izejas, kā vien apstiprināt Daukšta atsaukšanu. "Mēs izdarām tikai to, ko mums uzliek par pienākumu likums – tātad akceptējam iesniegumus," saka Rasnačs. Vaicāts, vai viņu nebaida fakts, ka šī komisija vispār nesāks darbu. "Nu,šīs komisijas darbs ir ļoti atkarīgs no tā, kāds ir šīs komisijas priekšsēdētājs," norāda ministrs.
Bet Kangeris uzskata – kadru tīrīšana notikusi kā vecos laikos – ar citu rokām, it kā pēc tautas lūguma. Tagad turpmākais darbs esot apdraudēts.
Komisija no Tieslietu ministrijas pārraudzības nodota Izglītības un zinātnes ministrijai, kas tālāk to nodos Latvijas Universitāte Vēstures institūtam.
Jau vēstīts, ka martā Kangeris pauda, ka neredz iespēju turpināt totalitārisma izpētes komisijas darbu esošajā politiskajā vadībā pēc tam, kad valdība nolēma izslēgt no komisijas sastāva vadītāja vietnieci Kristīni Jarinovsku. Vēlāk viņš lūdz valdību VKD izpētes komisijas pārraudzību nodot zinātniskai institūcijai.
Iebilstot Tieslietu ministrijai, publiskota petīcija par "nepieņemamu tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) rīcību LPSR VDK dokumentu izpētes komisijas pētnieciskās brīvības ierobežošanā".
Savukārt Tieslietu ministrijas norīkotais komisijas administratīvo funkciju nodrošinātājs Jānis Tomels paudis uzskatu, ka Kangeris nespēj vadīt komisijas darbu, un sagaidīja, ka pētnieks pats atkāpsies.
VDK izpētes komisija jau 27. februāra sēdē asi nosodīja mēģinājumu izslēgt komisijas priekšsēdētāja vietnieci, norādot, ka tam nav nekāda objektīva pamata.
VDK materiālu izpētes speciālā valdības izveidotā starpnozaru komisija tapusi pēc Saeimas lēmuma, ka pirms VDK dokumentu publiskošanas vēl jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte. Bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti publiski būs pieejami pēc 2018.gada maija beigām, jo jau tagad ir skaidrs, ka kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi.
