Kampaņai ir izveidoti plakāti, kurā attēloti divi cilvēki – viens ir bēglis, otrs ir latvietis. Pie bēgļa attēla ir teksts, kurā paskaidrots, kāpēc viņš ir bēdzis, savukārt latviešu cilvēka teksts ziņo, ka viņš rīkotos tāpat. Plakātos attēloti reāli stāsti un reāli cilvēki.
Otra plakātu grupa būs infografika, kurā uz faktiem balstītā informācijā Latvija tiek salīdzināta ar Sīriju.
“Sīrija kā valsts un sabiedrība pēc dažādiem parametriem pirms kara bija ļoti līdzīga Latvijas sabiedrībai, gan pēc IKP [iekšzemes kopprodukta], izglītības, vidējā dzīves ilguma utt. Sīrijā viss ir mainījies tikai tāpēc, ka tur ir karš,” atzina Melbiksis.
Kampaņā vēl paredzēts video, kurā emocionālā veidā tiks parādīts tas, ka Latvijas sabiedrībā pastāv stereotipi un bēgļiem nepieciešams palīdzēt.
Latvijas sabiedrībā aizvien valdot liela neziņa par to, kas vietējos sagaida un kas bēgļi ir par cilvēkiem, novērojis trimdas latvietis Vācijā un Beļģijā, žurnālists Ojārs Rozītis:
“Cik esmu skatījies publiskās telpas informācijā, notikumi ap Muceniekiem un vietējās sabiedrības iesaistīšanos bēgļu situācijas atvieglošanā ir diezgan cerīgi. Nav tā, ka bēgļi šeit nonāktu bezgaisa telpā, un tas man liek pozitīvi arī attiekties pret Latviju.”
Tomēr viņš atzīst, ka, no otras puses, sabiedrībai ir grūti tikt galā ar svešo un jauno un tāda kampaņa padarītu skaidru to, ka bēglis ir tāds pats cilvēks kā Latvijas iedzīvotājs un viņam ir tās pašas vajadzības.
Jautāts par to, kāpēc Latvijā valda negatīva attieksme pret bēgļiem, Melbiksis atbildēja, ka cilvēki pārsvarā reaģē uz to, ko redz televīzijā, un tur lielākoties tiek rādīti cilvēku pūļi:
“Un tad cilvēks izdara secinājumus, ka pūlis ieradīsies pie viņa un viņam visu atņems. Tās ir bailes no nezināmā.”
"Bēgļu skaits Latvijā uz pasaules fona ir tuvu nullei, tie ir 56 cilvēki. Līdz šim lielākā daļa Latvijas cilvēku vēl nekad nav bēgļus redzējuši un, būsim atklāti, arī tik drīz nesatiks," atzina Melbiksis.
LTV "Panorāma" inženieris Mahmuds Zlavi stāsta – pirms kara Sīrija bijusi plaukstoša, līdzās saticīgi dzīvojuši gan musulmaņi, gan kristieši. "Kad sākās karš, man bija darbs ārpus Sīrijas. 2011.gada beigās es nolēmu, ka man jādabū mana ģimene prom no turienes," saka Zlavi. "Kad ierados pēc sievas un meitas, viņas jau astoņus mēnešus bija dzīvojušas starp bumbu sprādzieniem un apšaudēm. Bieži nebija elektrības un ūdens (..) Es ceru, ka atgriezīšos un palīdzēšu to uzcelt no jauna," norāda Zlavi.
ANO bēgļu aģentūra, rīkojot kampaņu “Mēs darītu tāpat!”, vēlas, lai Latvijas iedzīvotāji aiz statistikas par uzņemto bēgļu skaitu saskata šos dzīvesstāstus. Kampaņas vēstījums ir – ja Latvijā kristu bumbas un katra diena būtu kā izdzīvošana, arī daudzas mūsu ģimenes meklētu palīdzību citur. Mērķis ir lauzt stereotipus, veicināt līdzjūtību un atvērtību.
"Tas svarīgākais vēstījums ir, ka šie cilvēki ir faktiski tādi paši kā mēs, tikai ar to atšķirību, ka viņi ir nonākuši ļoti grūtā situācijā un ir spiesti lūgt palīdzību citiem," norāda Melbiksis. "Pārējos aspektos viņi ir tādi paši kā mēs – viņam katram ir sava profesija, izglītība. Kāds ir tēvs, kāda ir māte, kāds ir bērns. Pamatvajadzības un vēlmes viņiem ir tādas pašas kā mums," saka Melbiksis.
Egīls Grasmanis ir cilvēks, kas jau labu laiku ap sevi pulcina aktīvus ļaudis, kas palīdz Latvijā nonākušajiem patvēruma meklētājiem. Viņš novērojis – sabiedrībā skeptiķus nomaina jautātāji – cilvēki, kas vismaz mēģina izprast bēgļu izjūtas.
Aicina pievienot vārdu petīcijā
Kampaņā “Mēs darītu tāpat” var iesaistīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, pievienojot savu vārdu petīcijā #ArBēgļiem. Petīcija ir aicinājums valstu valdībām nodrošināt, lai katrs bēgļu bērns saņem izglītību, lai katrai bēgļu ģimenei ir droša vieta, kur dzīvot un lai visi bēgļi varētu strādāt, apgūt jaunas prasmes un tā dot ieguldījumu sabiedrībā. Mērķis ir savākt pēc iespējas vairāk parakstu un tā parādīt, ka cilvēki visā pasaulē ir kopā ar bēgļiem. Petīciju plānots iesniegt ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmē 19. septembrī Ņujorkā. Anketa latviešu valodā pieejama mājaslapā.
Kampaņa Latvijā ilgs no augusta līdz decembrim un tā tiek īsteno visās trīs Baltijas valstīs – Latvijai, Lietuvai un Igaunijai vienādi bēgļu jautājums dienas kārtībā ir salīdzinoši nesen un bēgļu uzņemšana ir jauna prakse, ziņo kampaņas "Mēs darītu tāpat" pārstāvji.
