Lielupes pamatskolā vieta paredzēta 400 audzēkņiem. Taču tajā mācās divas reizes mazāk bērnu. Atšķirība starp pieejamo vietu un reālo skolnieku skaitu ir viena no lielākajām Jūrmalā. Taču tieši šeit pašvaldība ieplānojusi būvēt līdz šim plašāko un dārgāko sporta zāli pilsētā. Tā izmaksās trīsreiz dārgāk nekā nesen būvētā halle pie Jūrmalas Valsts ģimnāzijas. Priekšvēlēšanu laikā plānots iztērēt vairāk nekā 16 miljonus eiro.
"Jūrmalas pilsēta un Jūrmalas bērni ir pirmie, kuriem ir jābūt šādai hallei. Kā mēs zinām, Jūrmala ir izstiepta pilsēta. Mums vienā pilsētas pusē ir skola ar halli, un līdz ar to Lielupes pusē mums ir nepieciešama halle,” pārliecināta ir Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe (ZZS).
Kauguros nesen atklātās sporta halles būvniecība izmaksāja trīsreiz lētāk – 5,3 miljonus eiro.
Atbildīgā pašvaldības amatpersona šonedēļ bija komandējumā. Taču telefonsarunā ar “De facto” tā arī nespēja pamatot, kāpēc Lielupes pamatskolai nepieciešama dārgāka un lielāka halle par to, kas uzbūvēta Kauguros pie Jūrmalas Valsts ģimnāzijas.
"Jāskatās pilsētas specifika. Bērni, kas dzīvo Lielupē un tās apkaimē, dodas uz Rīgu, viņi nedodas uz Kauguriem,” atrunājās Jūrmalas pilsētas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Edgars Stobovs. Visticamāk, jaunās sporta halles dārdzība meklējama īpašajās telpās. Proti, jaunajā skolas sporta zālē plāno divus tūkstošus sēdvietu – desmitreiz vairāk nekā pašreizējais skolēnu skaits. Tāpat iecerēts izveidot dopinga kontroles telpu, aerobikas un trenažieru zāles, kafejnīcu un pirtis. Ieplānota pat telpa preses konferenču rīkošanai. Maz ticams, ka tas viss nepieciešams sporta stundām.
Taču tieši ar šādu pamatojumu – izglītības funkciju nodrošināšanai - pašvaldība pēc aizdevuma vērsās Valsts kasē.
"Pašreiz jādomā par to, kā sakārtot skolu, kā izdarīt tā, lai bērniem ir labi un arī pilsētai ir labi,” pauda Jūrmalas pilsētas domes deputāte Dace Riņķe (ZZS). Savukārt Jūrmalas pilsētas domes deputāte Anita Adijāne (ZZS) norādīja, ka "attiecībā par summu es nevaru pateikt, jo tur atbildīgie dienesti visu ir rēķinājuši, aprēķinājuši un novērtējuši, bet pēc būtības tāds komplekss būtu vajadzīgs pilsētas attīstībai, viennozīmīgi, jā”. Viņu papildina deputāte Irēna Kausiniece (ZZS): "Mēs skatāmies uz rītdienu, nevis vakardienu."
Pēc pusgada gaidāmas pašvaldību vēlēšanas. Neziņa par to, kas būs nākamie pilsētas naudas maka turētāji, iespējams, Zaļo un Zemnieku savienības būvniecības ieceres paātrina. Nauda būvniecībai vēl nav atrasta. Taču iepirkumā jau izraudzīts būvnieks - “Skonto būve”.
Valsts kase kopumā šogad aizdevumos var izsniegt 196 miljonus eiro. Tradicionāli pašvaldības visbiežāk lūdz naudu investīcijām izglītībā, kā arī teritoriju un mājokļu attīstībai. Taču lūgumiem jābūt pamatotiem. Citādi var izveidoties situācija, ka, piemēram, Jūrmalā uzbūvē "zelta" sporta zāli, bet citviet naudas nepietiek racionālākiem mērķiem. Pašvaldībām nav liegts ambiciozas ieceres īstenot par savu naudu vai cerēt uz aizdevumu no kredītiestādēm, nevis valsts budžeta.
"Valsts kase ir primārais. Komerciestādes jau ir pakārtoti,” komentēja Sproģe. Pagaidām nav zināms, vai Jūrmalas pašvaldība iegūs Valsts kases aizdevumu jaunās sporta zāles būvniecībai. Taču jāņem vērā, ka gan Jūrmalas, gan arī Finanšu ministrijas vadībā šobrīd ir viens un tas pats politiskais spēks – Zaļo un zemnieku savienība.
