Judins: Drošības naudas izcelsmes uzrādīšana ļaus izvairīties no «netīrās naudas»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas paredz uzrādīt samaksātās drošības naudas izcelsmi, ļaus izvairīties no nelegāli iegūtu līdzekļu izmantošanas, pārliecināts ir priekšlikuma autors Andrejs Judins („Vienotība”). Saeimas atbildīgā komisija šī jautājuma skatīšanu gan atlika uz novembri.

Iecerēts grozīt Kriminālprocesa likuma 275.panta 2.daļu, papildinot to šādi:

“Ja viena mēneša laikā drošības naudu samaksā un izmeklēšanas tiesnesim iesniedz samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi, kas satur informāciju par personām, kuras piešķīra līdzekļus drošības naudas iemaksai, un piešķirtās naudas apmēru, tiesnesis pieņem lēmumu par drošības līdzekļa maiņu. Uz šā lēmuma pamata personu nekavējoties atbrīvo no apcietinājuma.”

Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijā otrdien, 27.oktobrī, vēl nepaguva izskatīt grozījumus Kriminālprocesa likumā, tai skaitā priekšlikumu par samaksātās drošības naudas izcelsmes uzrādīšanu. Priekšlikums paredz, ka, aizstājot apcietinājumu ar drošības naudu, pēc tās samaksāšanas ir jāpaziņo par naudas izcelsmi, norādot arī personas, kuras piešķīrušas šos līdzekļus.

Judins cer, ka viņa ideja gūs atbalstu, jo mērķis esot izvairīties no nelegāli iegūtu līdzekļu izmantošanas: “Sāku par to domāt, kad ieraudzīju, ka drošības naudas summas var būt diezgan lielas. Pie desmit minimālajām algām, domāju, problēma nav tik liela un nopietna. Bet gadījumā, ja drošības naudas apmērs sasniedz simt tūkstošus, pusmiljonu, manuprāt, ir ļoti svarīgi, ja personas, kas iemaksā drošības naudu, mēs zinātu, [un to] ka tā ir tīra nauda. Un, protams, arī tagad var veikt pārbaudi un mēģināt noskaidrot.

Bet, ja patlaban var vienkārši iemaksāt naudu un, neko vairāk nestāstot, norādīt, ka man nav pienākumu kaut ko stāstīt, mēs palielinām iespēju, ka netīra nauda tiks izmantota kā drošības līdzeklis.”

Tāpēc deputāts piedāvāja, neierobežojot personas tiesības ņemt līdzekļus no jebkādiem avotiem, norādīt, no kurienes tas ņemts. “Lielāka caurspīdība, iespēja redzēt, kāds ir avots,” piebilda Judins.

Savukārt apakškomisijas vadītājs, „No sirds Latvijai” pārstāvis Gunārs Kūtris par šo ierosinājumu ir skeptisks, jo tas vien mudināšot apcietinātās personas par naudas izcelsmi melot.

Tikmēr ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iepriekš Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda atbalstu Judina iecerei. Kalnmeiers gan norādīja, ka grozījumi būtu jāizvērtē no citu normatīvo aktu viedokļa. Tāpat diskutējams ir tas, vai naudas izcelsmes dokumenti jāpievieno krimināllietas materiāliem.

Jāatgādina, ka oktobrī pret 400 tūkstošu eiro lielu drošības naudu no apcietinājuma atbrīvots par kukuļnemšanu aizdomās turētais bijušais "Latvijas Dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis. Summu iemaksāja viņa dzīvesbiedre, aizņemoties naudu no vairākām personām, kuru vārdus advokāti neatklāja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti