Valsts pārvaldi jeb ierēdniecību kritizē bieži un ne tikai Latvijā.
Šādu ainu ir uzzīmējuši reformas virzītāji - Valsts kanceleja, parādot, cik gara ir kritiķu rinda.
Mazāk ir to, kuri gatavi dot padomus. Bet to, kuri dara, nav. Jo ne kritizētāji, ne padomdevēji konkursos uz vadošiem amatiem valsts pārvaldē rindā nestājas.
Bet tiem, kas strādā, sajūtas ir rūgtas. Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš Saeimas komisijas sēdē to raksturoja šādi: “Ik pa brīdim šķiet, ka ir iestājusies bēdu ieleja, jo ļoti daudzi no viņiem pārdeg, viņi aiziet prom no darba valsts pārvaldē, jo viņi gluži vienkārši pārdeg. Sākas veselības problēmas, ir konstants nogurums no tā, ka visu laiku kritizē, un bieži vien tu ar lepnumu nevari pateikt saviem draugiem vai paziņām, ka tu strādā valsts pārvaldē.”
“Par daudz ierēdņu, par daudz birokrātijas, nav godprātības, nav efektivitātes. Vienu vārdu sakot – vissirslikti.lv. Valsts pārvalde īpaši neatšķiras no šī te vaimanu kora,” piebilda Krieviņš.
“Slogs, normatīvisms un rīcības brīvības ierobežojumi ir tikai pieauguši. Šīs paniskās bailes no tā, ka tevi sodīs par jebkuru kustību un par jebkuru kļūdu, tās ir kļuvušas nepanesamas un jebkāda veida radošumu ir nogalinājušas,” norādīja Krieviņš.
Tomēr, aptaujājot iedzīvotājus, izrādās - 47% uzskata, ka valsts pārvaldē strādājošie kopumā savus pienākumus veic godprātīgi, 18%, ka drīzāk nē, 27% ir neitrāls vērtējums, bet 8% ir grūti novērtēt. Kopējā aina rāda, ka mūsu valsts pārvalde arī nav tik uzblīdusi.
Latvijā pēc oficiāliem datiem ir 1 958 800 iedzīvotāju. Ministrijās, Valsts kancelejā un Pārresoru koordinācijas centrā strādā 3 347. Valsts pārvaldē kopā ir 178 iestādes, tostarp, piemēram, Saeima, Valsts kontrole, Augstākā tiesa u.c.. Kopumā - 59 968 darbinieki.
Eiropas Savienībā vidēji pret kopējo nodarbināto skaitu valsts pārvaldē strādā 6,9%, bet Latvijā pat mazāk – 6,6%. Sanāk, ka mums ir mazāks valsts pārvaldes aparāts, nekā Igaunijā. Bet viskompaktākais tas ir Somijai.
Uzlabot gan ir daudz ko, jo efektivitātes rādītāji mums atpaliek no Eiropas vidējā. Dažkārt nav saprotams – ar ko un kāpēc kāds nodarbojas.
Par to jau neilgi pēc stāšanās amatā norādīja premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).
“Jautājums – vai visas šīs funkcijas ir vēl joprojām aktuālas, jo parasti ir tas, ka jaunu radīšanai tiek noteiktas štata vietas, tiek noteikta organizācija. Un, kad šī problēma beidzas, tad paliek organizācija, paliek cilvēki, bet vienkārši meklē darbu darba pēc,” toreiz sacīja premjers, gan atturoties nosaukt konkrētas iestādes.
Viņš arī atzina, ka grūti pateikt, vai šādu iestāžu ir daudz, “jo vienmēr jau cilvēki pamato, kāpēc viņi tur sēž”.
Arī Saeimā izskanēja pretenzijas par dažādu ministriju ierēdņu nesadarbošanos, kas valstij rada lielus zaudējumus.
“Mēs redzam, ka pat vienas ministrijas ietvaros ir dažādas informācijas tehnoloģiju datu bāzes un nevar savietot. Mums Latvijā ir unikālas programmēšanas firmas, kas pārdod programmatūras par miljoniem uz ārzemēm. Un mēs vienā mazā Latvijā nevaram pat valsts pārvaldē uztaisīt vienotu IT sistēmu, lai tas būtu ērti gan pašā valsts pārvaldē, gan iedzīvotājiem, pašvaldībām un visiem,” norādīja Saeimas deputāts Ainārs Mežulis (ZZS).
Krieviņš to skaidroja ar “nozarisko greizsirdību – kurš tad izjās baltā zirgā un pateiks, ka man ir tas labākais un skaistākais projekts izdevies”.
“Reizēm liekas, ka labākais risinājums būtu vienkārši nodefinēt, ko mēs gribam no sistēmas, un pateikt privātajam sektoram – kurš atnesīs labāko risinājumu, tas arī dabūs šo X naudu. Un nemēģināt nodarboties ar funkcijām, kuras mēs diemžēl valsts pārvaldē nespējam pacelt,” atzina Krieviņš.
Runājot par reformas plānu, samazināmo 7-10% štata vietu skaitā tiek minēti informācijas tehnoloģiju speciālisti, lietveži un grāmatveži. Plānots ik gadu katrā valsts pārvaldes iestādē ietaupīt vismaz 2%. Tad varēs celt algas.
Patlaban atalgojumu virs 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas saņem apmēram desmitā daļa valsts pārvaldes darbinieku. Lielākais vairums saņem starp 680-900 eiro.
Algu griesti vadošos valsts pārvaldes amatos pašlaik sasniedz tikai 37% no tā, ko darbinieks varētu saņemt pie privātuzņēmēja. Tāpēc algu griestus vadošajos amatos plānots celt līdz 80% no privātā sektorā maksātā. Tie būtu ap 5000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Bet svarīgi – tas notiktu uz iekšējās ekonomijas rēķina.
Politisks lēmums gan vēl valdībā nav pieņemts. Bet - no Saeimas komisijas sēdē klātesošajiem deputātiem pret reformu neiebilda neviens.
