Paredzams, ka NATO valstu aizsardzības ministri pēc divām dienām tiksies alianses mītnē Briselē un spriedīs par pērnruden NATO Velsas samitā lemtā īstenošanu dzīvē. Iecerēts arī pieņemt lēmumu par NATO štāba elementu izvietošanu sešās Austumeiropas valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā.
Tie būs NATO komandvadības elementi jeb „smadzeņu centri”. To uzdevums būs, atrodoties uz vietas konkrētajā valstī, analizēt drošības situāciju un plānot operacionālās darbības.
Attiecīgās valsts apdraudējuma gadījumā štāba elements nodrošinātu, lai nekavējoties var ierasties NATO ātrās reaģēšanas spēki – tā ir jaunveidojama struktūra, paredzams, ar 5000 kaujas gatavībā esošu karavīru.
„Tāds lēmums tiek gatavots un es domāju, ka viņš tiks pieņemts,” prognozēja Vejonis.
Šāds štāba elements pilnībā iekļausies NATO komandvadības vienotajā sistēmā, un tā pamatuzdevums būs operatīvi reaģēt uz iespējamiem apdraudējumiem un riskiem, attiecīgi pieņemot lēmumus, pirms vēl krīzes situācija ir radusies, skaidroja ministrs.
Līdz šim neoficiāla informācija, ko ieguvis laikraksts ,,Frankfurter Allgemeine Zeitung”, vēsta, ka katrā no štāba elementiem pastāvīgi strādās 40 militārpersonas, puse būs no uzņemošās valsts un puse – no pārējām alianses dalībvalstīm. Štāba elementu izveidei NATO piešķirs 25 miljonus eiro.
„Mēs nekomentējam, cik tur liels varētu būt štābs. Štāba elements tiks veidots gan no konkrētās valsts, šajā gadījumā, Latvijas cilvēkiem un arī no sabiedroto pārstāvjiem, štābs darbosies Rīgā. (..) Un tas attiecīgi prasīs no mums gan cilvēkresursus, gan finansiālos resursus,” norādīja Vējonis.
Ministrs gan atzina, ka budžeta grozījumi tomēr nebūs nepieciešami un izdevumi iekļausies aizsardzības jomai paredzētajās summās. Tā kā NATO štāba elementu izvietošana pēc ministra prognozēm varētu būt dažu mēnešu jautājums, sākotnēji tas tikšot izvietots pagaidu telpās, jo nepieciešams ilgāks laiks, lai izpildītu visas specifiskās prasības, sagatavojot jaunveidojamās NATO struktūras pastāvīgo atrašanās vietu.
Jau vēstīts, ka pēdējo mēnešu laikā Krievijas militārās aktivitātes pastiprinājušās, tās var būt destabilizējošas un bīstamas, ja netiek ievērotas starptautiskās normas. NATO turpina novērot situāciju un saskaņā ar Velsas samita lēmumiem turpina strādāt, lai pielāgotu alianses struktūru un kapacitāti, lai garantētu alianses gatavību jebkuriem potenciālajiem draudiem.
Spriedze starp rietumvalstīm un Krieviju pieauga kopš šī gada marta, kad Krievija anektēja Ukrainas pussalu Krimu un vēlāk atbalstīja prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos. Lai apturētu Krievijas agresiju Ukrainā, ASV, ES un citas valstis ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, uz kurām Maskava atbildēja ar rietumvalstu pārtikas embargo. Tāpat NATO rīko regulārās mācības Austrumeiropā un arī Latvijā regulāri rotācijas kārtībā uzturas NATO spēku pārstāvji.
