Augstākajā izglītībā ir jābūt pārmaiņām. To uzsver visas procesā iesaistītās puses. Tiesa, katrai ir savs redzējums uz to, kā tam būtu jānotiek. IZM saka – augstskolu konsolidācijas process jau ir iesākts.
"Katras institūcijas gadījumā ir jāskatās individuāli un jāvērtē, kas ir labākais attīstības ceļš. Jo nav divu vienādu institūciju. Ir jāsaprot – neviena institūcija nav līdzīga, tāda pati kā citas," skaidroja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa.
Tas, kuras augstskolas tiks apvienotas, skaļi netiek pausts, taču ministrijas amatpersonas apgalvo – pastāvēs tās, par kurām pieņemts lēmums ieguldīt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus 44,5 miljonu eiro apmērā.
No 17 valsts augstskolām šajā sarakstā ir 14. Piemēram, Latvijas Universitātē (LU) līdz 2020. gadam plānots ieguldīt vairāk nekā 13 miljonus, savukārt Rīgas Tehniskajā universitātē vairāk nekā 11 miljonus eiro.
ES fondu līdzekļi netiks jau apvienošanai nolemtajai Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijai (RPIVA), kā arī Jūras akadēmijai un Banku augstskolai. Ministrija gan pagaidām nav gatava kategoriskam paziņojumam, ka šīs iestādes gaidītu RPIVA liktenis. Tuvākajos plānos esot vien koledžu pievienošana un apvienošana.
"Ja mums izdosies vienoties ar LU par Olaines Mehānikas koledžu, domāju, ka tas arī būs ļoti labs solis. Vai mēs šogad varēsim izdarīt vairāk, es jums nevaru pasacīt," noteica Kiopa.
Tam, ka izmaiņām jābūt, piekrīt arī Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra. Apvienošanai būtu jānotiek pēc augstskolas tipa. Viņš gan nesaskata lielas iespējas samazināt augstskolu skaitu.
"Tāda mehāniska salīdzināšana mūs nevar ne pie kā īpaša novest, jo daudzveidība, es vēlreiz gribu uzsvērt - daudzveidība ir vērtība visai Latvijas sabiedrībai.
Jo pastāv arī izvēles iespējas, jo tās programmas, kurās nenāk studenti, jau sen ir likvidētas," teica Vētra.
Viņš uzsver – apvienošanas procesā svarīgi nepazaudēt katru atsevišķu vienību. Tajās gadu gaitā ieguldīti gan intelektuālie, gan arī būtiski publiskie resursi. Kopējo augstākās izglītības līmeni Latvijā viņš vērtē kā labu.
Tikmēr bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis saka – apvienošanās process ir neizbēgams, jo sarucis ir studentu skaits. Tikai pašlaik konsolidācija notiek bez noteikta plāna.
Izglītības politikas eksperte Marija Golubeva norāda – apvienošanai jānotiek galvenokārt kvalitātes dēļ. Nelielās augstskolas lielākoties nespēj adekvāti samaksāt kvalificētiem mācībspēkiem.
"Vienalga, vai tas būtu pieņemts 2017., 2018. vai 2019. gadā – šajā gadījumā nekas nemainīsies, augstskolu vairākums to negribēs. Domāju, ka tikai ar politisko gribu un ar vēlmi tiešām uzlabot šo situāciju var panākt, mēģināt ko darīt. Nekad šis lēmums nebūs populārs," sacīja Golubeva.
Augstākās izglītības padome norāda – konsolidācija var attiekties tikai uz 17 valsts augstskolām un 17 valsts koledžām. Pārējās 25 augstākās izglītības iestādes ir privātas.
