Latvijas Radio: Vēstnieces kundze, Jūs esat bijusi Latvijā jau vairākus mēnešus, taču šī ir viena no pirmajām plašākajām intervijām Latvijas medijiem. Tāpēc, manuprāt, klausītājiem būtu interesanti uzzināt, kādi ir Jūsu pirmie iespaidi par mūsu valsti?
Vēstniece Nensija Petita: Šie ir bijuši ļoti, ļoti saspringti un arī ārkārtīgi produktīvi trīs mēneši. Es faktiski esmu atradusies klausīšanās un mācīšanās režīmā. Es esmu tikusies ar Ministru kabineta locekļiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, amerikāņu un vietējiem uzņēmējiem, esmu tikusies ar studentiem. Tāpēc varu teikt, ka esmu uzklausījusi ļoti plašu sabiedrības daļu. Un es esmu vēlreiz sapratusi to, ko jau es zināju – to, ka Latvija ir ļoti tuvs Savienoto Valstu partneris un draugs, kā arī vērtīgs NATO sabiedrotais.
Jūsu ģimenes saknes arī ir saistītas ar šo reģionu. Vai tas nozīmē, ka Jūs savu iecelšanu šajā amatā uzskatāt par īpašu un personisku? Un kādas būs Jūsu darbības prioritātes, strādājot Latvijā?
Jā, tā ir taisnība, ka manas mātes vecāki nāk no reģiona netālu no Viļņas. Mani vecvecāki devās prom vēl pirms pagājušā gadsimta sākuma. Tāpēc var teikt, ka ir ļoti liels gods būt par vēstnieci, taču vēl lielāks gods ir tikt nosūtītai uz reģionu, no kura nāk tava ģimene. Mana tēva vecāki nāk no ciemata, kas atradās aptuveni divu stundu brauciena attālumā no Kijevas. Tāpēc atgriešanās šeit man rada lepnumu un prieku. Un īpaši jāizceļ tas, ka man ir radusies iespēja atkal ēst to pārtiku, ar kuru es esmu izaugusi un kura man ļoti garšo.
Runājot par manām prioritātēm vēstnieces amatā, faktiski tās ir trīs. Pirmkārt, tās ir mūsu drošības un aizsardzības attiecības. Otrkārt, tā ir tirdzniecība un investīcijas. Un, treškārt, tās ir mūsu kopējās transatlantiskās vērtības.
Paskaidrojot nedaudz vairāk.
Mēs ļoti cieši sadarbojamies ar Latviju kā mūsu NATO sabiedroto. Mēs sadarbojamies gan divpusēji, gan caur NATO, lai palielinātu Latvijas drošības un aizsardzības spējas. Prezidents [Baraks] Obama ir vairākkārt izteicies, ka mūsu uzticība NATO piektajam pantam ir cieta kā tērauds.
Runājot par tirdzniecību, investīcijām un ekonomiskajiem jautājumiem, mēs galvenokārt koncentrējamies uz Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu jeb TīTIP un mēs ceram, ka sarunu process noslēgsies jau 2016.gadā. Tās ir ļoti sarežģītas sarunas un darbs notiek 20 darba grupās, taču mēs esam pārliecināti, ka šis būs izdevīgs darījums gan Savienotajām valstīm, gan Latvijai. Tiks radītas jaunas darbavietas abpus Atlantijas okeānam, un vislielākie ieguvēji būs mazie un vidējie uzņēmumi.
Un, visbeidzot, par mūsu kopējām transatlantiskajām vērtībām. Sadarbojoties ar Latviju, mēs koncentrējamies uz sociālo iekļaušanu, lai nodrošinātu, ka visiem Latvijā dzīvojošajiem ir iespējas nodemonstrēt visu savu potenciālu un aktīvi līdzdarboties Latvijas sabiedrībā. Tāpat mēs koncentrējamies uz cīņu ar korupciju, kā arī banku sistēmas stiprināšanu, lai cīnītos ar naudas atmazgāšanu.
Jūsu nozīmēšana amatā Latvijā ir notikusi laikā, kad situācija pasaules drošības un politiskajā jomā ir visai svārstīga. Pasaules uzmanība pašlaik galvenokārt ir pievērsta Sīrijai, Tuvajiem Austrumiem, protams, neaizmirstot arī Ukrainu. Kā jūs raksturotu Savienoto Valstu lomu pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā?
Protams, mūsu prioritāte Eiropā ir vienota, viengabalaina un brīva Eiropa. Un pašlaik mūsu galvenā uzmanība ir vērsta tieši uz Ukrainu. Ukrainas nacionālā suverenitāte mums ir ļoti svarīga, nemaz nerunājot par pilnīgu Minskas vienošanos ieviešanu dzīvē. Lai arī pašlaik Sīrija izpelnās ļoti plašu mediju uzmanību, tuvākajā laikā uz Maskavu dosies arī mūsu valsts sekretārs Džons Kerijs, un viņa sarunu uzmanības centrā būs tieši Ukraina, kā arī politikas koordinēšana Sīrijā.
Taču es vēlreiz atkārtošu, ka Savienoto Valstu augstākā prioritāte šajā reģionā ir Minskas vienošanos pilnīga ieviešana.
Runājot par Sīriju un Tuvajiem Austrumiem – pēdējā laikā ir izskanējis gana daudz kritikas Vašingtonai par tās iesaistīšanos Sīrijā. Tiek teikts, ka ASV sava loma būtu jāpalielina, būtu jāpalielina palīdzība bēgļu jautājuma risināšanai. Kā Jums liekas, vai Savienoto Valstu darbības ir pietiekamas un vai ir kādas sfēras un jautājumi, kuros nākotnē būtu nepieciešami uzlabojumi?
No Sīrijas un Tuvajiem Austrumiem nākošo bēgļu jautājums nav tikai Tuvo Austrumu vai Eiropas, bet gan visas pasaules problēma. Un, manuprāt, šeit Savienotajām Valstīm ir lielisks stāsts, ko stāstīt. Kopš Sīrijas pilsoņu kara sākuma pirms pieciem gadiem mēs esam iztērējuši vairāk nekā 4,5 miljardus dolāru humānās palīdzības sniegšanai. Pagājušajā nedēļā tika pieņemts lēmums par vēl 24 miljonu dolāru piešķiršanu ANO Bēgļu lietu komisariātam.
Es domāju, ka mēs savus pienākumus pildām labi. Kopš 1975.gada Savienotās Valstis ir uzņēmušas vairāk nekā trīs miljonus bēgļu. Ik gadu mēs uzņemam vairāk nekā 70 tūkstošus bēgļu, bet šogad uzņemsim vēl par 15 tūkstošiem vairāk. Šogad tie būs papildus 10 un nākamajā gadā 15 tūkstoši sīriešu bēgļu. Savienotās Valstis vienmēr ir bijušas atvērtas bēgļiem. ASV spēks ir mūsu dažādībā. Bēgļi, kas ierodas Savienotajās Valstīs, vēlas šeit strādāt un sniegt savu ieguldījumu, lai tādējādi vairotu mūsu visu labklājību. Tā kā mūsu Brīvības statuja joprojām stāv Ņujorkas ostā un aicina bēgļus, un tā tas turpināsies arī nākotnē.
Šīs krīzes ir kārtējo reizi aktivizējušas diskusijas par NATO stabilitāti un turpmāko lomu drošības garantēšanā visā pasaulē. Taču šajā reģionā ir izskanējušas arī bažas par dažādiem izteikumiem presē. Piemēram, pirms dažām dienām NATO institūta eksperts Dags Bendous izdevumam "Forbes" rakstījis: "NATO paplašināšanās, uzņemot Baltijas valstis, bija milzīga kļūda. Tika uzņemtas bezpalīdzīgas valstis, kuras pārējā Eiropa negrib aizsargāt. Tās ir valstis, par kurām Savienotajām Valstīm nav nekādas ģeopolitiskās intereses un kuras tikai rada rūgtus strīdus ar Krieviju." Šādi izteicieni gan ir publicēti krieviski rakstošos izdevumos. Vai Latvijai un pārējām Baltijas valstīm būtu jāuztraucas par šādiem izteikumiem un vai tie vispār jāņem vērā? Un kā Jūs redzat Latvijas lomu NATO?
Latvija ir novērtēts NATO partneris. Es gribu skaidri pateikt, ka mēs esam gandarīti par to, ka Latvija ir NATO dalībvalsts.
Un Latvija ir atradusi savu nišu, izstrādājot tādas aizsardzības spējas, kādas citām dalībvalstīm varbūt pat nav. Latvija īsteno viedo aizsardzību, koncentrējoties uz atsevišķām sfērām un darot to ļoti veiksmīgi.
Es nedomāju, ka es varu pateikt labāk, nekā prezidents Baraks Obama pagājušajā gadā Tallinā, proti, ka Tallinas, Rīgas un Viļņas aizsardzība ir tikpat nozīmīga kā Berlīnes, Romas un Parīzes aizsardzība. Mēs esam uzticīgi NATO 5.pantam, un tā ir tēraudcieta garantija Baltijas valstīm. Es gribu atgādināt klausītājiem, ka Savienotās Valstis vienmēr ir atbalstījušas Baltijas valstis un to neatkarību. Mēs nekad neesam atzinuši un neatzīsim Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas iekļaušanu PSRS sastāvā. Es atceros, ka gan manā bērnībā, gan jaunībā, gan, pirmo reizi ierodoties valsts departamentā, uz kartēm bija atzīmēta šī īpašā robežlīnija. Tieši tāpēc arī mūsu vēstniecība atrodas uz Samnera Velsa ielas. Tieši Samners Velss bija tas diplomāts, kas izstrādāja šo neatzīšanas politiku.
Bet kā Jūs novērtētu ASV līdzšinējo iesaisti šajā reģionā? Mēs galvenokārt runājam par militāro iesaistīšanos, Jūs minējā arī citus sadarbības virzienus. Bet kā ir ar nākotnes plāniem?
Runājot par nākotni, mums ir tā dēvētā Eiropas apliecinājuma iniciatīva, kurai kongress ir atvēlējis vienu miljardu dolāru. Šis finansējums ir paredzēts ne tikai Baltijas valstīm, bet arī citām Austrumeiropas valstīm. Šis finansējums ļauj mums sadarboties ar mūsu Latvijas partneriem, uzlabojot spējas NATO ietvaros un veidojot infrastruktūru Ādažu bāzē un Lielvārdē. Kā zināms, mums Ādažos rotācijas kārtībā ir militārā vienība, kas piedalās apmācībā kopā ar latviešu karavīriem. Mēs ceram, ka šī klātbūtne noteikti turpināsies.
Šajā situācijā man Jums jājautā par ASV attiecībām ar Krieviju. Kā Jūs raksturotu šīs attiecības un vai redzat arī sevi kā vienu no cilvēkiem, kurš varētu mēģināt panākt attiecību uzlabošanos starp šīm divām lielvalstīm? Bet varbūt tas pat nav iespējams?
Nav noslēpums, ka Krievijas un ASV attiecības pašlaik ir ļoti izaicinošas. Taču mēs sadarbojamies ar Krieviju tur, kur mēs varam sadarboties. Lielisks piemērs tam ir nesenā vienošanās Irānas kodolprogrammas jautājumā. Mēs sadarbojamies ar Krieviju arī Sīrijas jautājumā, un mēs labprāt redzētu Krieviju pievienojamies 65 valstu koalīcijai cīņā pret grupējumu „Islāma valsts”. Mums ir dažādas domstarpības par Sīrijas turpmāko likteni, taču mēs atzīstam, ka Krievija ir nozīmīgs spēlētājs. Mēs ceram 18.decembrī Ņujorkā sarīkot starptautisku Sīrijai veltītu tikšanos un ceram, ka tajā piedalīsies arī Krievija.
Es neuzskatu, ka mūsu vai jebkuras Krievijas kaimiņvalsts attiecībām ar Krieviju ir jābūt nulles iznākuma attiecībām.
Es uzskatu, ka arī Latvijai ir nepieciešamas labas un pozitīvas attiecības ar Krieviju kaut vai tirdzniecības jautājumā. Taču Krievijai no sākuma ir pilnībā jāievieš Minskas vienošanās un ir pirmajai jānodemonstrē, ka tā vēlas būt labs partneris gan Latvijai, gan ASV, gan citām Eiropas Savienības valstīm.
Runājot tieši par šo reģionu, ir bijušas diskusijas arī par to, ka varbūt būtu nepieciešams atteikties no NATO un Krievijas līguma. Daži eksperti saka, ka šis līgums neatbilst mūsdienu realitātei, citi norāda, ka Krievija ir vairākkārt pārkāpusi šī līguma noteikumus. Vienlaicīgi līdzīgi apgalvojumi izskan arī no Krievijas puses. Kā Jūs redzat šī līguma nākotni un turpmāko NATO un Krievijas sadarbību?
Manuprāt, ir svarīgi saglabāt atvērtus komunikāciju kanālus. Amerikas Savienotās Valstis neatbalsta šī līguma noteikumu pārskatīšanu. Mēs ievērojam šī līguma noteikumus un sagaidām, ka to darīs arī Krievijas puse. Taču ir svarīgi, lai sakari abu pušu starpā saglabātos. Tas ir svarīgi gan Sīrijā, gan Ukrainā.
Un nu no Krievijas pārcelsimies uz Eiropas Savienību, kas arī piedzīvo visai smagu laiku. Eiropas Savienību ir novājinājusi ekonomiskā krīze, un arī bēgļu krīze ir sašūpojusi Eiropas vienotību. Tik smagos apstākļos cik uzticama ir Eiropas Savienība kā ASV partneris?
Es iepriekš Valsts departamentā biju atbildīga par Rietumeiropas attiecībām un es varu jums garantēt, ka Eiropas Savienība ir mums ļoti, ļoti tuvs sabiedrotais. Jā, bēgļu jautājums ir izrādījies izaicinošs visai Eiropas Savienībai, taču es uzskatu, ka Eiropas Savienība ir uz pareizā ceļa, lai šos izaicinājumus pārvarētu. Bēgļu jautājums ir izaicinājums, taču tas tomēr ir nodemonstrējis Eiropas Savienības vienotību un saliedētību.
Sarunas sākumā jūs jau minējāt diskusijas par transatlantiskās Tirdzniecības un investīcijas partnerības līgumu jeb TīTIP. Kādas ir Jūsu prognozes par šīs vienošanās izdošanos? Vai tiešām vienošanos izdosies panākt jau nākamgad un kādi, jūsuprāt, ir šī brīvās tirdzniecības līguma lielākie plusi vai mīnusi?
Protams, man nav kristāla bumbas, lai paredzētu, vai sarunas izdosies noslēgt jau nākamajā gadā, taču tā ir mūsu prioritāte un apņemšanās šo mērķi sasniegt. Kā jau es minēju, brīvās tirdzniecības līgums būs visizdevīgākais mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo tiks samazināta birokrātija un dažādie papīri, padarot produktu eksportu daudz vieglāku. Tā kā Latvijā šādu uzņēmumu ir vairums, šis līgums noteikti būs ārkārtīgi izdevīgs. Taču sarunas tiešām ir ļoti sarežģītas un jāskatās, kas notiks tālāk.
Un visbeidzot pēdējais jautājums. Latvija tikko ir piedzīvojusi valdības krišanu. Savienotās Valstis joprojām ir ceļā uz jauna prezidenta ievēlēšanu. Es zinu, ka Jums nav kristāla bumbas, tomēr – kādas ir Jūsu prognozes par iespējamo uzvarētāju un vai kaut kas mainīsies ASV politikā?
Prezidenta vēlēšanu sezona ASV ir ļoti, ļoti gara, un patiesībā mēs esam tikai pašā sākumposmā. Mums no sākuma jāredz, kas notiks sākotnējās vēlēšanās, tad nākamā gada augustā abām partijām būs kongresi, pēc kuriem tikai mēs uzzināsim, kuri tad būs īstie prezidenta amata kandidāti. Tāpēc es uzskatu, ka vēl ir daudz, daudz par agru izdarīt kādas prognozes.
Liels paldies Jums!
