Daži salīdzinoši mazpazīstami politiķi vēlēšanu dienā pamatīgi palecās partiju listēs. Piemēram, deputāts Jānis Junkurs uzleca no desmitās uz otro vietu „Vienotības” Kurzemes sarakstā. Parlamenta darbā viņš nav bijis aktīvs – Saeimas debatēs Junkurs uzstājies vidēji reizi gadā, bet priekšllikumus iesniedzis vispār nav. Toties viņš ir ticis reklamēts, izplatot aģitācijas avīzi, kurā sarokojas ar premjerministri Laimdotu Straujumu („Vienotība”).
Tagad partijas spice viņam pārmet, ka tas darīts, ar premjeri nesaskaņojot, un līdzīgi pārmetumi tiek vērsti arī pret Vidzemes vēlētāju atbalstu guvušajiem Vilni Ķirsi un Jāni Upenieku.
Individuālās kampaņas pašas par sevi nav aizliegtas, protams, nav aizliegtas. Bet jautājums, kā tās tiek organizētas, saskaņotas, lai cilvēki, kuri organizē kopējo kampaņu, to zinātu,” aizrāda Straujuma.
Ar Junkuru Latvijas Televīzijai jau vairākas dienas sazināties nav izdevies, tomēr Ķirsis un Upenieks uzstāj, ka esot rīkojušies korekti. „Bildes ir taisītas kopā ar Straujumas kundzi, tas viss ir izrunāts, tas viss ir saskaņots, kādēļ viņa šobrīd tā saka, es nevaru komentēt,” norāda Upenieks.
„Vienotības” politiķos bažas raisa arī vēsturiskā pieredze. Upenieks un Junkurs 10. Saeimā tika ievēlēti no Zatlera Reformu partijas saraksta, bet uzreiz pēc vēlēšanām viņi no partijas izstājās. Vēlākie ķīviņi par to, vai viņu individuālo kampaņu tēriņi iekļaujami Reformu partijas priekšvēlēšanu tēriņos, noveda pie tā, ka KNAB partijai liedza tai pienākošos valsts finansējumu.
„Vienotības” ģenerālsekretārs gan kategoriski noliedz iespēju, ka partija šķelsies, un sola nekonfliktēt arī ar likumsargiem. „Mēneša laikā šie nelimitētie izdevumi mums ir jāiesniedz KNAB. Protams, tad, kad mēs apskatīsimies, kas tad mūsu vārdā ir izdots, tad kaut kas būs jādara. Vai nu jāvēršās policijā par to, ka ir nesaskaņots vai nu kaut kādā veidā, teiksim, jāsaprot, kā tas finansēts,” teic Kampars.
Paši individuālie kampaņotāji gan noraida bažas, ka varētu rasties kādas problēmas. Viss esot darīts likumīgi un šībrīža kaislības arī pāriešot. „Politika, protams, ir ne tikai komandas darbs, bet vienlaicīgi arī konkurences cīņa. Protams, ka kaut kādā brīdī varbūt kāds, kurš šajā cīņā ir zaudējis, var paķert kreņķi, bet tas noteikti ir pārejoši. Politika tomēr ir ambiciozu cilvēku sacensība, argumentē Ķirsis.
Eksperti savukārt norāda, ka atsevišķu kandidātu individuālās kampaņas ir fakts, kas nekur nepazudīs.
„Konkurss uz vienu deputāta vietu ir diezgan liels – 12 cilvēki uz vienu vietu. Un saraksti ir diezgan gari un partiju līderi – viņiem ir drusku vienkāršāka tā cīņa,” saka Latvijas sSbiedrisko attiecību kompāniju asociācijas vadītāja Egle Klekere. „Viņi ir politiskajās reklāmās, viņi ir debatēs, viņiem ir kaut kāds administratīvais resurss, ko viņi var izmantot, bet tie, kas ir sarakstu lejasgalā, viņi arī ne vienmēr grib samierināties ar statistu lomu. Un tad likumsakarīgi arī ir šīs individuālās kampaņas,” skaidro Klekere.
To, kāds ir šādu kampaņu iespaids uz kopējiem partijas rezultātiem, nevar viennozīmīgi novērtēt, bet, ja tās tiek savstarpēji koordinētas, kaitējumu tās nevarētu nodarīt.
