Jau vēstīts, ka otrdien, 23.februārī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija nodeva trešajam lasījumam grozījumus Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanu likumos, kas atļaus partijām kandidēt vēlēšanās tikai tad, ja tām pirms gada būs vismaz 500 biedru. Līdz šim vienīgais biedru skaita ierobežojums partijām bija partijas dibināšanai vajadzīgie 200 biedri.
Lūgts vērtēt šo priekšlikumu, Ikstens norādīja, ka vispirms ir jāzina, kādi ir šo grozījumu mērķi un nolūki. Ja ir mērķis "iecementēt" pašreizējo partiju valdīšanu, tad mērķis ir saprotams. Savukārt, ja grib veicināt "dzīvelīgu" partiju sistēmu, kur valda puslīdz normāla konkurence, tad tas ir "pilnīgi aptaurēts" priekšlikums.
Pēc politologa sacītā, akadēmiskajā politoloģijā jau 20 gadus ir termins "partiju kartelis". To var novērot daudzās valstīs, un izskatās, ka ar šī priekšlikuma iedzīvināšanu par partiju karteli varēs runāt arī Latvijā.
Turklāt Igaunija, ko bieži min kā labo piemēru, samazināja partiju biedru skaitu no 1000 līdz 500 tieši tā iemesla dēļ, ka iedzīvotāji bija nemierā ar šo augsto slieksni un partiju karteli, piebilda politologs.
Līdzīgu viedokli raidījumā "Tieša runa" pauda konstitucionālo tiesību jurists un politologs Egils Levits. Arī viņš uzskata, ka ar lielāku biedru skaitu partiju dalībai vēlēšanās nostiprināsies partiju kartelis. Turklāt samazinātas politiskās konkurences apstākļos pieaugs stagnācija.
"Tiks panākts pretējais – kvalitāte samazināsies," teica Levits. "Mana pozīcija ir, ka es esmu ļoti kritisks, jo tie [priekšlikumi] ir saturiski nepamatoti un ir pretrunā pašiem demokrātijas pamatprincipiem," teica jurists.
