Par vēlmi pēc vienotiem Baltijas valstu iepirkumiem medicīnas jomā Latvijas iestādes runā jau gadiem. Kāpēc tādus vajadzētu, Veselības ministrijas pārstāve Agnese Raboviča atbild lakoniski: lai būtu izmaksu efektīvāki iepirkumi.
„Jo valstis ir maziņas, tirgus ir maziņš. Un, ja mēs atsevišķi esam pa miljonam, pusotram, diviem, tad kopā mēs esam seši miljoni iedzīvotāji, un arī iepirkumi ir lielāki. Ābeces patiesība - ja uz lielāku apjomu pērk, cena ir zemāka,” skaidro Raboviča.
Viņa tomēr piebilst, ka, iespējams, šis izdevīguma princips gan nebūs tik izteikts pirmajā plānotajā iepirkumā. Iecerēts kopā ar Lietuvu un Igauniju iegādāties tā dēvētās BCG vakcīnas, kas pasargā no saslimšanas ar smagām tuberkulozes formām. Par šo izvēli trešdien notikušajā Saeimas Baltijas lietu apakškomisijas sēdē diskusiju raisīja Vitālijs Orlovs - Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas loceklis un Saeimas deputāts no „Saskaņas centra”:
„Es gribu teikt, ka pirmo vakcīnu BCG, ko mēs iepirksim -, labumu mēs negūsim. Vienīgais ražotājs. Kā ar viņu var tirgoties, ja viņš ir vienīgais?”
Veselības ministrijas pārstāve skaidro, ka šo vakcīnu kā pirmo izvēlējās, jo to centralizēti iepērk visas trīs Baltijas valstis. Turklāt svarīgākais esot pārbaudīt, kā mehānisms darbojas. Vēl jānorāda, ka kopumā līgums nav tikai par vakcīnām, bet gan par medicīnas produktu iepirkšanu. Piemēram, valstis varētu centralizēti iegādāties arī zāles.
„Šo valstu līguma nosacījums ir, ka mēs runājam par produktiem un precēm, ko iepērk valsts. Mēs nerunājam par atsevišķiem slimnīcu iepirkumiem. Tas ir par to tieši, ko valsts iepērk saviem iedzīvotājiem,” saka Raboviča.
Raboviča piebilst, ka par iepirkumu nav jāvienojas visām trim valstīm, to var arī darīt divas. Centralizēts vakcīnu iepirkums jau bija plānots no 2014. līdz 2016.gadam, bet bija dažādi kavēkļi, norāda Nacionālā veselības dienesta pārstāve Viktorija Baire:
„Tā kā mēs redzējām, ka šis iepirkums ir apdraudēts, visas trīs Baltijas valstis iesāka savus nacionālos iepirkumus. Kā jau tika minēts, šī vakcīna ir svarīga, tur nevar kavēties, šīs vakcīnas sagatavošanas laiks ir četri mēneši”.
Gatavojoties Baltijas valstu vakcīnu iepirkumam, sākumā bijusi aizķeršanās no Latvijas un Igaunijas puses, bet tagad, visticamāk, darbinieku mainības dēļ Lietuvas pusē bija kavēšanās. Latvijas puse nosūtījusi vēstuli abu valstu ministrijām un uzreiz saņēmusi neformālas atbildes, ka vēlme pēc centralizēta iepirkuma nav mazinājusies.
Vēl jāpiebilst, ka Latvijas valsts apmaksāto vakcīnu saraksts ir garāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Līdz ar to uz dažām vakcīnām centralizētais Baltijas iepirkums varētu neattiekties. Salīdzinājumam, Latvijā šobrīd bērnus vakcinē pret 13 infekcijas slimībām, savukārt Igaunijā pret desmit.
