„Skaidrs, ka ideālā kopdzīves forma būtu laulība. Bet, ja ir dažādi iemesli, kāpēc cilvēki negrib vai nevar atļauties kāzas rīkot, tad, manuprāt, valstij ir jānāk pretī, īpaši skatoties uz faktisko situāciju, kad puse bērnu dzimst nereģistrētās ģimenēs. Es mēģināšu pārliecināt jauno ministru,” solīja Iesalnieks.
Tajā pašā laikā viņš atzina - jautājums iepriekš nav risināts, jo politiķi baidījušies no diskusijas par viendzimuma partnerattiecībām: „Tās ir bailes, ka no šīs diskusijas attīstīsies diskusija par viendzimuma partnerattiecībām, ko Nacionālā apvienība, vadot Tieslietu ministriju, vai kopumā Saeimas vairākums nav gatava akceptēt." Līdz ar to civillaulību reģistrēšanu varētu risināt tikai tad, ja to atdalītu no viendzimuma attiecību reģistrācijas, piebilda Nacionālās apvienības pārstāvis.
Nepieciešamību veidot regulējumu partnerattiecību reģistrācijai atbalsta arī Saeimas deputāte, bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele ("Vienotība"). „Valsts pienākums nav moralizēt, kā pieaugušiem cilvēkiem būtu jākārto savas attiecības. Valstij ir vēsu prātu jāpalūkojas, kā cilvēki šobrīd izvēlas dzīvot," sacīja politiķe. To varētu risināt vai nu ar labojumiem Civillikumā, vai arī ar jaunu likumu. Arī Viņķele atzīst, ka līdz šim galvenais šķērslis problēmas risināšanai bija atšķirīgie politiķu uzskati par to, cik šī problēma ir aktuāla Latvijā.
Tiesībsarga birojā jau pirms vairākiem gadiem uzsvēra nepieciešamību risināt partnerattiecību reģistrācijas problēmu, jo sabiedrībā ir šāda nepieciešamība. Viens no risinājumiem būtu atvieglota attiecību reģistrācija, kā arī būtu jāparedz regulējums krīzes situācijā nonākušiem cilvēkiem, kuri nekādā veidā nav reģistrējuši attiecības.
Pretēji Iesalnieka paustajam, Tiesībsarga biroja Tiesiskās vienlīdzības nodaļas vadītāja Šarlote Bērziņa uzsver - risinot šo jautāju, nevajadzētu baidīties, ka tas skars viendzimuma attiecības, jo arī tā ir sabiedrības daļa, kurai nepieciešama tiesiskā aizsardzība. Iesalnieks gan nepiekrita, paužot, ka jebkādai kopdzīves formas reģistrēšanai jāizriet no Satversmē definētās laulības, ka tā ir starp vīrieti un sievieti.
„Es varu garantēt – ja šis jautājums par viendzimuma attiecībām tiks iekļauts regulējumā, tad nebūs politiskās vienošanās,” sacīja TM parlamentārais sekretārs.
Savukārt biedrības „Zolitūde 21.11” pārstāvis Imants Burvis norādīja, ka valstij jāuzņemas atbildība par visiem saviem pilsoņiem, piebilstot - daudzi cilvēki dažādu iemeslu dēļ dzīvo nesakārtojot attiecības.
Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdija plaši izgaismoja problēmas saistībā ar nereģistrētās attiecībās dzīvojošu cilvēku tiesību atzīšanu. Traģēdijā bojāgājušā glābēja Edgara Reinfelda dzīvesbiedre Iveta Vorza vērsās tiesā, lai atzītu kopdzīves faktu, taču tiesnese Inese Ušakova noraidīja šo pieteikumu.
Arī citi Zolitūdes traģēdijas skartie, nereģistrētās attiecībās dzīvojoši cilvēki nonāca līdzīgās situācijās. Kāda sieviete, kura traģēdijā zaudēja dzīvesbiedru, stāsta, ka tagad nevar pretendēt uz kādu materiālu palīdzību, to var saņemt tikai viņu kopīgie bērni. Nereģistrētās attiecībās dzīvojošie nevarēja saņemt ne valsts un pašvaldības palīdzību un pabalstus, ne arī ziedoto naudu.
Iepriekš Tieslietu ministrijā pauda, ka šis jautājums nav dienaskārtībā. Gan bijusī tieslietu ministre Baiba Broka (NA), gan arī viņas partijas biedrs tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš bija pret esošās kārtības mainīšanu, vien norādot, ka tā vietā esot jāstiprina laulības institūts. Pagaidām nav zināms jaunā tieslietu ministra Dzintara Rasnača (NA) viedoklis.
