Iebraukšanu Krievijā Kalnietei liedz līdz 2019.gada novembrim

Kalniete sociālajā tīklā „Twitter” paudusi, ka Šeremetjevas lidostā no viņas pirms pusotras stundas paņemta diplomātiskā pase. Kalniete intervijā LTV raidījumam „Panorāma” norādīja, ka aizkavēšanās viņai netika skaidrota. „Esmu lūgusi, ja ir kādas problēmas, lai man ļauj 21.25 atgriezties Latvijā. Nu, tā es te sēžu,” sacīja politiķe.

Vēlāk viņa tika informēta, ka atteikta iebraukšana Krievijā. Visticamāk, atteikums iebraukt Krievijā pamatots ar likumā par iebraukšanas un izbraukšanas kārtību no Krievijas Federācijas paredzēto, kas paredz administratīvo izraidīšanu no valsts, ja tas nepieciešams valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai iedzīvotāju veselības aizsardzības nodrošināšanai.

Jau ap pusnakti politiķei tika izsniegts dokuments, kas liedz iebraukt Krievijā līdz 2019.gada 10.novembrim.

„Pēc divu stundu gaidīšanas viņi man atteica iebraukšanu Krievijā saskaņā ar viņu kodeksa 27.panta 1.punktu. Es vaicāju, ko tieši šis pants nosaka, un neviens man nevarēja to paskaidrot,” portālam eng.lsm.lv sacīja Kalniete.

Viņa uzsvēra, ka grasījās pārstāvēt ne tikai Latviju, bet arī Eiropas Tautas partiju Ņemcova bērēs. Ar nesen noslepkavoto politiķi viņa tikās vairākas reizes un cienīja viņu. „Es apbrīnoju viņu kā politiķi un kā cilvēku,” sacīja Kalniete.

Aizkavēšanās dēļ politiķe arī nepaguva uz pirmdienas pēdējo reisu uz Rīgu, tāpēc viņai nāksies nakšņot tranzīta zonā. Vēlāk gan izrādījās, ka viesnīcā nav brīvu vietu un nakšņot Kalnietei nāksies lidostā uz krēsliem.

LTV raidījumam „Panorāma” Kalniete īpašu sašutumu pauda par dokumentu neatdošanu: „Man nav saprotams, kāpēc personai ir jāatņem pase. Man tas liekas absurdi un pilnīgi nepareizi. (..) Man nav neviena personas dokumenta, izņemot Eiropas Parlamenta apliecību."

Vēl otrdienas rītā Kalniete joprojām atradās Maskavā, lidostā. Taču viņu vairs neaizturēja, ļaujot gaidīt lidmašīnu tranzīta zonā, LTV „Rīta Panorāmai” pastāstīja Kalniete.   

Viņa sprieda, ka liegšana iebraukt Krievijā varētu būt saistīta ar viņas iestāšanos par Ukrainas interesēm un pret Krievijas agresiju Donbasā, bet, iespējams, tā ir daļa no kopējā procesa.

Kalniete arī atzīmēja, ka Eiropas Savienībā (ES), nosakot sankcijas pret Krievijas prezidenta Vladimira „Putina režīma personāžiem”, sarakstu paplašinājusi un publicējusi, un te ir būtiska atšķirība - ES un ASV paziņo, kuras personas ir pasludinātas par „non grata”, bet Maskava to nedara un to var uzzināt, tikai iebraucot Krievijā.

 Krievija par saviem „melnajiem sarakstiem” neinformē ne publiski, ne pa diplomātiskajiem kanāliem, norādīja Kalniete.

Viņa arī necer, ka  īsā laikā Krievijā iespējamas īstas pārmaiņas, jo, piemēram, viņai ir informācija,  ka uz 10 – 15 dienām aizturēti Krievijas opozīcijas politiķi, lai viņi nevarētu piedalīties Ņemcova bērēs.

„Tas naida vilnis, kas pašlaik Krievijā pieaug, novedīs pie liela posta Krievijai un krievu tautai,” pauda Kalniete. 

Reaģējot uz lēmumu, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pauž, ka „acīmredzot, Krievija beidzot atradusi īsto draudu”.

Ārlietu ministrijā arī norāda, ka "Krievijas solis izraisa lielu neizpratni, jo ir pretrunā ar elementārajiem humānisma principiem" un "izsaka dziļu sašutumu" par šādu Krievijas lēmumu.

"Krievijas rīcība neveicina savstarpējo uzticību un ietekmē divpusējās sadarbības gaisotni," norāda ministrijas preses dienestā.

Tāpat Krievijā liegts iebraukt Polijas Senāta maršalam Bogdanam Borusevičam, kurš arī grasījies doties uz Ņemcova bērēm, ziņo raidsabiedrība BBC. Viņam paziņots par atteikumu izsniegt Krievijas vīzu.

Pērn rudenī Krievija atteikusies ielaist valstī Eiropas Parlamenta (EP) Zaļās partijas līdzprezidenti Rebeku Harmsu. Viņa bija plānojusi Maskavā apmeklēt sagūstītās Ukrainas armijas pilotes Nadeždas Savčenko tiesas sēdi. 

Tas bija pirmais gadījums, kad apmeklēt Krieviju politisku motīvu dēļ liegts kādam no Eiropas Parlamenta deputātiem. 

Vēstīts, ka no Latvijas uz Ņemcova bērēm grasījās doties arī Rīgas mērs Nils Ušakovs („Saskaņa”), kurš gan tika aci kritizēts par šādu ieceri, jo viņa vadītā partija „Saskaņa” ir Krievijas varas partijas sadarbības partnere. 

Tāpat Krievijas opozicionāra bērēs plāno Latviju plāno pārstāvēt Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Pazīstamā Krievijas opozicionāra Borisa Ņemcova slepkavība piektdienas vēlā vakarā pašā Maskavas centrā netālu no Kremļa ir izraisījusi plašu rezonansi ārvalstīs, bet tās izmeklēšanu apsolījis kontrolēt pats Vladimirs Putins.