Piedūmojušas telpas - puiši ķiverēs uzliek skābekļa maskas, pārbauda spiedienu, sazinās pa rācijām un dodas iekšā. Tās šoreiz ir tikai pirmā kursa kadetu mācības Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā. Lai gan lielas algas neviens nesola, studētgribētāju te netrūkst. Konkurss ir trīs uz vienu vietu.
Arī šie jaunieši - gan puiši, gan arī sešas meitenes - visi kā viens nedēļas nogalē bija Zolitūdē. „Pirmais darbs, ko mums, meitenēm, deva, bija atlauzt mazos skapīšus, kuros liek rokassomiņas. Pēc laika mēs tikām arī iekšā un pārkrāmējām bruģi, stāvot cilvēku ķēdītē," stāsta Līga Ratniece.
Topošā ugunsdzēsēja-glābēja Līga mācās koledžas pēdējā kursā un atzīst, ka traģēdijā redzētais vēl vairāk pārliecinājis - gribas palīdzēt cilvēkiem, un šī ir īstā profesija.
Iemesli studijām tieši šeit ir arī pēc koledžas garantētais darbs un 200 latu alga, ko par dežūrām saņem jau studiju laikā. Topošās glābējas rēķinās, ka alga arī vēlāk nebūs liela, bet ir pārliecinātas - nauda šajā profesijā strādājošajiem nav galvenais. „Pildot darbu, tu nedomā par to, cik daudz tu saņemsi un kāda tev būs alga. Tu vienkārši dari un cīnies," saka pirmā kursa studente Saiva Dambīte.
Ugunsdzēsēju darba ritms - viena diennakts jāstrādā, trīs brīvas. Lai savilktu galus, šajā atpūtai domātajā laikā daudzi piepelnās citos darbos. Šādu iespēju neizslēdz arī 2.kursa studente Santa Suveizda: „Es apzinos, ka algas nav tās lielākās un man mēnesim ar to nepietiek. Šobrīd es to nevaru, jo koledžā ir daudz jāmācās, bet pēc tam es domāju, ka varētu pastrādāt arī vēl kādā darbā."
Sausā tualete un slapjais tērps
Glābēju spartiskie darba apstākļi meitenes nebaida, pašas teic - citādi te nemācītos. Jautātas, ko visvairāk gribētos uzlabot, viņas pieticīgi min darba telpas un veselības aprūpi.
„Mums ir depo, kur vēl ir sausās tualetes un nav ūdensvada. Vīri brauc un dzēš, bet, atbraucot atpakaļ, nav kur nomazgāties," saka Ugunsdrošības koledžas priekšnieka vietnieks ar 24 gadu ugunsdzēsēja stāžu Vilis Students.
Viņš arī pats strādājis Zolitūdes traģēdijā un atzīst - no glābējiem prasa daudz, bet pretī tiek dots minimāli, paļaujoties uz glābēju misijas apziņu: „Arī šajā traģēdijā mēs redzējām, ka šī misijas apziņa ir augstā līmenī, un tāda tā vienmēr bijusi. Bet tad, kad ugunsdzēsējam vajag izžāvēt tērpu, to fiziski nav kur izdarīt, jo žāvēšanas skapju mums nav."
Vilis Students ironizē, ka priviliģētos apstākļos ir depo ar malkas apkuri, jo tur vismaz tērpus var sakārt ap krāsni. Citur dažreiz nākoties braukt uz nākamo izsaukumu arī slapjā formā.
Lai gan apstākļi daudzos depo tiešām ir bēdīgi, ugunsdzēsēji uz vietas daudz par tiem nesūdzas. „It kā jau visa pietiek. Atnāk jauns aprīkojums, priecājamies, ka varam izdarīt ātrāk un lielākus darbus," saka Rūdolfs Rags ir ugunsdzēsējs Jūrmalā. Kamēr priekšnieks ārstē Zolitūdē gūtās traumas, viņš pilda VUGD Rīgas reģionālās pārvaldes 4.daļas komandiera pienākumus.
Raizējas par izdienas pensiju
Sadzīve Ragu apmierina, taču uztrauc sāpīgais izdienas pensiju vecuma celšanas plāns: „Biedē vienīgi nākotne, mūsu pensijas, vecumdienas. Nezinu, vai 60 gadus vecs onkulis varētu pacilāt lāpstu šādā situācijā [kā Zolitūdē]. Nevar likt [izdienas pensijas] vecumu pāri 50 gadiem, nevar! Cilvēks sevi līdz šim vecumam atdod, tiešām. Tā ir attieksme pret šādu sarežģītu profesiju pārstāvjiem..."
Labklājības ministrijas valdībā iesniegtais plāns paredz no 2016.gada pakāpeniski paaugstināt izdienas pensijas vecumu, konkrēti ugunsdzēsējiem un policistiem - līdz 55 gadiem. Pret to protestēja Iekšlietu ministrija, bet kompromisu rast neizdevās.
Bez papilddarbiem neiztiek
Nav ko brīnīties, ka ugunsdzēsēji neiztur līdz pensijai, ja viņi brīvajā laikā spiesti nodzīt sevi vēl vienā darbā, saka Iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītāja vietnieks Andrejs Melnalksnis. „Viņi iet un strādā apsardzē, mežizstrādē, par šoferiem, krāvējiem. Ir daudz visādu darbu, kur piepelnās."
Melnalksnis skaidro, ka līdz krīzei ugunsdzēsēju mazās algas daļēji atsvēra dažādas kompensācijas, piemēram, par aiziešanu atvaļinājumā, bērna piedzimšanu, piemaksa par stāžu. Arodbiedrība uzstāj, ka jāmaksā arī par pilnu dežūras laiku - 24 ar pusi stundām, nevis 22 stundām kā pašlaik, jo par ēšanai un atpūtai domāto laiku nemaksā. Tā kā ugunsdzēsēju darbs saistīts ar īpašu risku, pienāktos arī papildu atpūtas laiks.
Vēl kāds aspekts - atšķirībā no daudzu citu valsts iestāžu darbiniekiem, glābējiem nav privātas veselības apdrošināšanas.
Kā norāda Ugunsdrošības koledžas vadītāja vietnieks Vilis Students, ārstēšanos glābējiem īpaši apmaksā tikai tad, ja trauma gūta pašā notikuma vietā: „Piemēram, ja ugunsdzēsēji pēc izsaukuma saņemšanas, neveiksmīgi verot vaļā lielos, smagos vārtus savās ugunsdzēsēju daļās, saspiež pirkstu, to neuzskata par atlīdzināmu traumu. Tiek sastādīta jūra ar visādiem aktiem, konstatēts, ka vārti ir lieli un smagi, bet ugunsdzēsējam ir jāārstējas no savas kabatas."
Fakts, ka ugunsdzēsējiem nav privātas veselības apdrošināšanas, šoruden izrādījās pārsteigums arī daļai Saeimas deputātu. Tūlīt pēc Zolitūdes traģēdijas Saeimā sāka virzīt likumprojektu par veselības apdrošināšanu ugunsdzēsējiem. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane gan šonedēļ valdībā norādīja, ka šo naudu būtu lietderīgāk novirzīt, lai paplašinātu jau esošo valsts apdrošināšanu: „Visām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm šobrīd tiek piemērota valsts obligātā veselības apdrošināšana. Tā arī bija mūsu prioritāte 2014.gada budžetā - palielināt šīs apdrošināšanas apmērus, ko valdība lēma uz 2015.-2016.gadu."
Šādu iespēju neizslēdz arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), par labāko atbalsta veidu ugunsdzēsējiem solot vienoties ar nozares vadību. Likumprojektu viņa parakstījusi solidaritātes dēļ: „Es uzskatu, ka tas ir tāds ļoti ātrs lēmums, risinājums, kas šobrīd tiek piedāvāts kā apliecinājums, ka mēs esam gatavi šo jautājumu risināt. Runājot ar IeM pārstāvjiem, ir skaidrs, ka viņiem gan tiek segtas kompensācijas, gan ir poliklīnika, un šis nav aktuālākais jautājums, kas sistēmā būtu risināms. Šis likumprojekts ir solidaritātes simbols."
Nākamgad sola par 40 latiem vairāk
Nevaram lepoties, ka situācija uzlabojas strauji, bet kopš pērnā gada pakāpeniski kļūst labāk - tā par ugunsdzēsēju atalgojumu Latvijas Televīzijā izteicās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. „Ir izstrādāta atalgojuma koncepcija iekšlietu sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm, ar ko mēs ejam uz valdību un es ļoti ceru, ka to atbalstīs un 2016.gadā mēs jau pārsniegsim 2008.gada atalgojuma līmeni, kad tas bija visaugstākais sistēmā."
Ugunsdzēsēju atlīdzība mazliet pieaugs jau nākamgad - sākot no 40 latiem mēnesī uz rokas. Iekšlietu ministrija cer, ka no 2016.gada iekšlietu darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzība pēc nodokļiem sasniegs jau 468 līdz 625 latus mēnesī.
Tuvāko četru gadu laikā arī plānots par 25 miljoniem latu iegādāties teju 100 jaunu ugunsdzēsēju transporta vienību, bet depo renovācijai novirzīt astoņus miljonus latu.
Zolitūdes traģēdijā cietušajiem glābējiem Iekšlietu darbinieku arodbiedrības kontā līdz šim saziedoti apmēram 20 tūkstoši latu.
