Lielākā daļa ģimenes ārstu e-veselības projektu ļoti gaidīja. Pašlaik ārsti savās praksēs strādā ar ārsta biroja lokālajām programmām. “Ceram, ka no janvāra ar šīm programmām varēsim strādāt visās praksēs Latvijā. E-veselība ievērojami atvieglos ģimenes ārstu dzīvi,” atzina Ticmane.
Kā nākamo soli, ko nepieciešams attīstīt e-veselībā, Ticmane minēja elektroniskos nosūtījumus stacionāriem. Tāpat viņa cer, ka lokālās programmas, kas pašlaik tiek izmantotas praksē, būs savienotas ar e-veselības projektu un ārsti varēs strādāt vienotā sistēmā.
Ticmane cer, ka pacientu dati būs drošībā un tie netiks nopludināti. Vēl pastāv bažas par sistēmas ātrumu, jo pie pašreizējā ārstu noslogojuma ir neiespējami ilgi gaidīt programmas darbību. “Pašreiz, cik zinu, viss nenotiek tik ātri,” atzina Ticmane. Tāpat pilsētu pierobežās interneta savienojums nav tik ātrs, tāpēc arī tas varētu ierobežot programmas veiksmīgu darbību.
Jaunās programmas būs jāapgūst ne tikai ārstiem, bet arī medicīnas māsām, ārstu palīgiem un farmaceitiem. “Cilvēki turpmāk varēs doties uz aptieku bez receptes, uzrādīt personu apliecinošus dokumentus un iegādāties zāles,” atzina Ticmane.
Iepriekš ziņots, ka e-veselības sistēmu bija plānots izmēģināt jau jūlijā, taču dažādu tehnisku iemeslu dēļ tā tika pārcelta uz septembri.