Nepieciešams zināms laiks, līdz persona pieņem lēmumu par došanos uz Latviju, un arī valsts pusei jāveic zināma cilvēku atlases procedūra - tās ir intervijas un iepazīstināšana ar Latvijas kultūru un apstākļiem šeit.
Pērn 5.februāra vēlā vakarā Latvijā ieradās pirmās sešas personas - ģimene no Sīrijas un vēl laulātais pāris no Eritrejas. Sabiedrība par viņiem uzzināja 6.februārī. Tieši tajā pašā dienā, kurā protestu pret imigrantu uzņemšanu organizēja biedrība „Antiglobālisti”, aicinot šī lēmuma lemšanu deleģēt tautai un pat mudināja izstāties no Eiropas Savienības. Protestā pulcējās ap 200 cilvēku.
Saskaņā ar bēgļu uzņemšanas rīcības plānu Latvija patvēruma meklētājus uzrunā kādā no bēgļu nometnēm Grieķijā vai Itālijā, apņemoties dažus desmitus personu pārvietot arī no trešajām valstīm. Pagaidām Latvija visvairāk cilvēkus (188) uzņēmusi tieši no Grieķijas bēgļu nometnēm, bet no Itālijas šurp atvestas 12 personas. No Turcijas – septiņas.
Latvijas prioritātes ir ģimenes ar bērniem, cilvēki, kas ieguvuši kādu profesiju un zina vismaz vienu svešvalodu. Šādām prasībām atbilst 90% pārvietoto patvēruma meklētāju. Pirmie pārvietotie patvēruma meklētāji – ģimene un laulātais pāris - bijuši tādu profesiju pārstāvji kā drēbnieki, viesnīcu administratori, frizieri, medmāsas.
Gada laikā uz Latviju pārvietoti jau 207 cilvēki, bet vēl vairāk vēl šurp jāatved – 324, ņemot vērā, ka Latvija apņēmusies divu gadu laikā uzņemt 531 bēgli.
2016.gadā Latvija uzņēma aptuveni 80 nepilngadīgus bērnus. Pieaugušie visbiežāk ir tirdzniecības vai uzņēmējdarbības nozares pārstāvji, skolotāji vai izglītības darbinieki, drēbnieki vai šuvēji, frizieri vai bārddziņi u.c.
Pagājušajā gadā ES pārvietošanas programmas ietvaros piešķirti 10 bēgļa statusi (ar atļauju uzturēties Latvijā vismaz piecus gadus) un 128 alternatīvie statusi, ko pārskatīs pēc viena gada.
Bēgļa statusu piešķir, ja persona pamatoti baidās no vajāšanas savas pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē (rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ), bet alternatīvo statusu piešķir tad, ja šai personai mītnes zemē draud spīdzināšana, miesas sods, necilvēcīga attieksme.
Kāds statuss piešķirts 138 cilvēkiem, un tas nozīmē, ka pilnīgi visiem šurp atgādātajiem cilvēkiem statusa vēl nav, bet ir lielākajai daļai.
Tieši gads ir atskaites punkts tam, cik ilgi personai pienākas sociālā darbinieka un mentora pakalpojumi. Tie primāri domāti atbalstam, kas nepieciešams, lai atrastu mājvietu, iekārtotos darbā vai skolā, apgūtu valodu un varētu iekļauties sabiedrībā.
Noteikt, cik cilvēku Latvijā dzīvo pastāvīgi vai kādās pašvaldībās deklarējušies, nav viegli. Cilvēka dzīvi ārpus Muceniekiem īpaši nekontrolē, un informācija apkopotā veidā neesot ne Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (kurai interesējot, lai cilvēks pie viņiem dodas tad, kad statusu nepieciešams pagarināt - attiecīgi pēc gada vai pieciem gadiem), ne pašreizējām bēgļu atbalsta personām, nevalstiskajai organizācijai „Patvērums „Drošā māja””.
Latvijas Radio interesējās, cik klientu ar bēgļa vai alternatīvo statusu „Drošā māja” pašlaik apkalpo (tas dotu zināmu priekšstatu par cilvēkiem, kas šeit aizvien dzīvo), taču atbildi nesaņēma.
Rudenī ziņots, ka pirmās 23 statusu ieguvušās personas Latviju bija pametušas un devušās uz Vāciju. Nav arī datu, kas atspoguļoto pašreizējo situāciju. Iespējams, ka tas varētu mainīties, jo pašlaik Saeimā virza grozījumus Patvēruma likumā, kuros noteikts, ka cilvēkam nepienākas pabalsts, ja viņš pamet Latviju. Tas liek domāt, ka cilvēku kustību varētu sākt reģistrēt, tāpat kā bezdarbnieka statusu varētu anulēt, ja cilvēks aktīvi nemācās latviešu valodu.
Zināmas kopsakarības par to, kā gada laikā bēgļiem izdevies iekļauties sabiedrībā un uzsākt patstāvīgu dzīvi, var savilkt, raugoties uz Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīcībā, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošajiem datiem. Aģentūras dati liecina, ka kopumā gada laikā NVA bija reģistrētas 43 personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu. Pašlaik reģistrā ir 20 personas - 18 bezdarbnieki un divi darba meklētāji. Visas šīs personas reģistrētas Rīgā. Tāpat aizvadīto 12 mēnešu laikā četras personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu iekārtojušās darbā, no tām trīs aizvien strādā, bet viena Latviju pametusi.
Personas ar bēgļa vai alternatīvo statusu, kas bija reģistrējušās NVA, strādā tādās jomās kā pārtikas tirdzniecība un sociālā aprūpe par trauku mazgātāju, palīgstrādnieku, apkopēju, pavāra palīgu. Statistikas par personām, kas iekārtojušās darbā, neizmantojot aģentūras atbalstu, NVA nav.
Nodarbinātības valsts aģentūrā tāpat aicina pievērst uzmanību tam, ka darba attiecībās nepieciešams sertifikāts par valsts valodas zināšanām A līmenī. Kamēr cilvēks ir patvēruma meklētājs un dzīvo „Muceniekos”, viņam pienākas 120 stundu ilgas apmācības. Tās izmantojuši 218 cilvēki (dati uz 2016.gada 31.decembri), ieskaitot bērnus un tos patvēruma meklētājus, kas valodu apguvuši, bet Latvijā ieradušies nelegāli. Latviešu valodas aģentūrā skaidro, ka valodas apmācībās cilvēkus nedalot grupās, balstoties uz to, vai viņi pārvietoti Eiropas Savienības programmā vai Latvijā ieradušies, šķērsojot robežu nelegāli. Šajās 120 stundās patvēruma meklētājam iemāca ikdienas leksiku, kas nepieciešama, lai persona varētu iepirkties, pārvietoties sabiedriskajā transportā u.tml.
Vēl 120 stundas nepieciešamas, lai kārtotu eksāmenu un iegūtu nepieciešamo A1 līmeni, un šo eksāmenu kārtojušas desmit personas, kas nākušas oficiāli caur Nodarbinātības valsts aģentūru kā bezdarbnieki. No desmit četri cilvēki eksāmenu nokārtojuši.
Izglītības ministrijā norāda, ka kopumā 40 personas pašlaik apmeklē kādu no izglītības iestādēm, bet tie esot patvēruma meklētāji, ne bēgļi. 20 mācoties skolā, bet vēl 20 – bērnudārzā (turpat Muceniekos). Datus par personām, kas izglītojas, bet ir saņēmuši Latvijas pases, neapkopojot, jo arī valsts nauda neseko līdzi tiem skolēniem, kas ieguvuši bēgļa vai alternatīvo statusu.
Vērtējot gadu pēc bēgļu uzņemšanas un sociālās iekļaušanas plāna (novembrī), secināms, ka iekļaušanos kavē vairāki iemesli. No tiem būtiskākie: trūcīgie pabalsti (139 eiro personai un 97 eiro par katru nākamo ģimenes locekli), trūcīgās valsts valodas zināšanas, kas kavē iekļaušanos darba tirgū. Valodas atvieglošanas jautājumu sola aktualizēt Iekšlietu ministrija, bet Ekonomikas ministrija jau piedāvājusi, personai saņemot statusu, izmaksāt divu mēnešu, ne viena mēneša pabalstu, kas ļautu vieglāk atrast dzīvokli vai mājokli, ko īrēt, jo nepieciešama arī drošības maksa. Šo apsvērumu dēļ daļa bēgļu un personu ar alternatīvo statusu aizvien dzīvo „Muceniekos” vai pie brīvprātīgajiem.
