Iedzīvotāji aizvien visvairāk saskaras ar esošajām problēmām vai jautājumiem tieši veselības aprūpes saņemšanā, autotransporta reģistrācijā vai tehniskajā apskatē. Tāpat cilvēki ar to saskārušies izglītības nozarē, kā arī deklarāciju iesniegšanā, auditos un jautājumu kārtošanā Valsts ieņēmumu dienestā.
Pētījuma veidotāju „Latvijas faktu” direktors Aigars Freimanis atzīmē, ka sabiedriskajā domā nav notikusi revolūcija un iedzīvotāju attieksme pret korupciju mainās ļoti lēni.
Viņš sacīja, ka pēdējo gadu laikā mainījās tas, ka cilvēki biežāk runā par motivāciju dot kukuli, “to izgaršo”, turklāt gadu no gada aug priekštats par to, ka korupcija palīdz uzvarēt konkurences cīņā, “kas daudz ko liecina par uzņēmējdarbības vidi”.
Lai gan iedzīvotāju attieksme pret korupciju kļūst aizvien neiecietīgāka, joprojām daudzi cilvēki gatavi dot kukuli, liecina jaunākā pētījuma “Attieksme pret korupciju Latvijā” rezultāti.
Turklāt bīstamākā aizvadītā gada tendence – korupcijas īpatsvars sāk pieaugt tiesu varā.
Lai atrisinātu savas problēmas, pērn kukuli bija gatavi dot 22% cilvēku. Korupcijas apkarotāji ir gandarīti – šis ir zemākais rādītājs kopš 2007. gada. Tomēr cilvēku, kuri gatavi rīkoties pretēji likumam, aizvien netrūkst. 57% sabiedrības aizvien uzskata, ka konkurentu apsteigšanai tieši korupcija ir pati efektīvākā. Tipiskākais kukuļotājs ir Rīgā dzīvojošs vīrietis vecumā no 25 – 34 gadiem, ar augstiem ienākumiem un vidējo izglītību. Bīstamākā tendence – korupcija visvairāk vērojama tiesās.
“No visām nozarēm jautājumu kārtošana tiesās ir pretējā tendence sākot no 2012. gada. Tā tendence ir uz pieaugumu. Runājot par iemesliem, tie ir visdažādākie. [..] Kas ir pamanāms, par korupcijas iemesliem uzskata, ka ir mazāk atklāti procesi, ar aizklātiem procesiem ir kaut kāda negodīga rīcība, kas aiz sevis ved korupciju,” pētījuma prezentācija sacīja KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.
Bet, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, audzis to cilvēku skaits, kuri par iespējamiem korupcijas noziegumiem gatavi ziņot atklāti, nevis tikai anonīmi.
Viens no iemesliem – korupcijas apkarotāju reputācijas uzlabošanās sabiedrības acīs, uzskata Freimanis.
Pērn kopumā KNAB saņēmis aptuveni 1200 ziņojumus par iespējamām koruptīvām darbībām. Iestādē norāda - tie ir augļi, ko devusi iepriekšējos gados uzsāktā sabiedrības izglītošanas kampaņa. Tomēr uz ātriem uzlabojumiem korupcijas apkarotāji neiesaka cerēt. Lai problēmas mazinātos, sabiedrībā jāgaida paaudžu nomaiņa.
