FM apšauba budžeta spējas «pavilkt» skolotāju izdienas pensijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Lai gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien atbalstīja ieceri par izdienas pensijām sporta skolotājiem, pirmsskolas un speciālās izglītības iestāžu pedagogiem, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) apšauba budžeta iespējas šo priekšlikumu īstenot.

Priekšlikums paredz sporta, pirmsskolas un speciālās izglītības iestāžu pedagogiem doties izdienas pensijā jau no 60 gadu vecuma, ja viņiem ir 30 gadu darba stāžs un viņi vairs neturpinās darbu amatā. Savukārt gan komisijas deputāti gan skolotāju arodbiedrība norādījusi, ka tieši šo profesijas kategoriju pedagogi ir vairāk pakļauti profesionālai izdegšanai. Izdienas pensijas apmērs būtu 80% no skolotāja vidējās algas.

Skolotāju arodbiedrība skaidroja, ka sporta skolotajiem pirmspensijas vecumā ir grūti strādāt, ja, piemēram, skolniekiem jārāda kādu vingrinājumu piemēri; pirmsskolas pedagogiem bieži vien ir muguras traumas, jo viņi bieži vien ceļ bērnus uz rokām, savukārt speciālo izglītības iestāžu pedagogiem ir liela psiholoģiska slodze.  

Pēc pašreizējām aplēsēm skolotāju izdienas pensijām no 2016. līdz 2019.gadam ik gadu būs nepieciešams pusmiljons eiro, un izdienas pensijas iespēju varētu izmantot 50 – 60 skolotāji gadā.  

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško norādīja, ka “ir jautājums par kvalitāti un par fizisko spēju vai nespēju to nodrošināt”.

“Piemēram, fizkultūras skolotājam 60 gados līdz pensijai ir vēl divi gadi un viņam sporta stundā jāparāda jauniešiem, kā pareizi pārlekt 1,7 metru attālumu. Viens ir izstāstīt, bet cits ir parādīt, kas arī ir ļoti svarīgi. Savukārt pirmskolas iestāžu pedagogiem bieži pēc 30 gadu darba ir balss saišu un muguras problēmas, kuras rodas, ceļot bērnus uz rokām,” stāstīja Mikiško.

Savukārt trešās priekšlikumā ietvertās kategorijas pārstāve Rīgas pirmās speciālās internātpamatskolas direktore Laila Lapiņa stāstīja, ka ik gadu skolā pieņemot ap 20 bērnus ar lielām problēmām, kas prasa milzu psiholoģisko ieguldījumu

“Lai ar šiem bērniem strādātu, vajag ļoti lielu emocionālo un fizisko potenciālu. Un, strādājot katru dienu, pedagogiem rodas profesionālā destrukcija, kad cilvēks vairs nav spējīgs adekvāti reaģēt uz dažādām situācijām. Piemēram, ja pēkšņi bērns sāk klasē trakot, man ir jāpasargā ne tikai šīs bērns, bet arī pārējie, jo valstī ir noteikts, ka uz četriem izglītojamajiem ir tikai viens skolotājs. Tā ir ļoti liela atbildība. Manā skolā no 63 pedagogiem varbūt divi būtu tādi, kas varētu izmantot izdienas pensiju. Turklāt tas nenozīmē, ka viņi paši to darīs, un arī kopumā tas skolotāju procents domāju nebūs liels,” stāstīja Lapiņa.

Izglītības un sociālo lietu komisiju kopsēdē deputāti likumprojektu atbalstīja, taču liela daļa aicināja nešķelt skolotājus un meklēt iespēju izdienas pensijas tiesības piešķirt visiem pedagogiem. Vēl daži deputāti norādīja, ka līdzīgas sociālās garantijas tādā gadījumā nepieciešamas arī vairāku citu nozaru darbiniekiem. 

Savukārt Ašeradens apšaubīja valsts budžeta iespējas piešķirt skolotājiem izdienas pensijas. Viņš uzsvēra, ka pensiju sistēmas “kritiskais līmenis” ir, kad vienu pensionāru uztur divi strādājošie, bet Latvija jau šobrīd trīs strādājošie uztur divus pensionārus.

Veco cilvēki īpatsvars strauji pieaug, un darba tirgū nav līdzsvara, “vienā brīdī budžets var neizturēt šo slodzi”.  Tāpēc Ašeradena ieskatā parlamentam nevajadzētu dot sabiedrībai nepareizu signālu – “mēs varam pensionēties ātrāk” - laikā, kad budžets nevar šo slodzi izturēt.

 “Ir minēts arguments, ka varētu pensionēties tikai 10% no šiem profesijā strādājošajiem, bet es tam neticu – tā ir pārāk optimistiska prognoze. Ja mēs kādam piedāvājam, nedarot neko saņemt 80% no darba algas, es pilnīgi droši domāju, ka daudz lielāks procents skolotāju uz to pieteiksies. Es domāju, ka Finanšu un Izglītības ministrijām nāksies rezervēt vismaz 4 miljonus šo potenciālo pensionāru vajadzību segšanai gadā,” pauda Ašeradens. 

Viņaprāt,  parlamentam vajadzētu diskutēt par to, kā ar mūžizglītības programmu palīdzību skolotājiem pārkvalificēties un turpināt darbu citā profesijā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti