ECT atzinusi, ka Latvija pārkāpusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu par vārda brīvību. Tiesa uzskata, ka jebkura kratīšana, kurā žurnālistam tiek izņemtas datu glabāšanas ierīces, rada jautājumu par žurnālista vārda brīvības, tostarp informācijas avotu, aizsardzību. ECT uzskata, ka konkrētajā lietā netika sniegti atbilstoši un pietiekami iemesli kratīšanas veikšanai, liecina ECT publicētais spriedums.
Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegtās sūdzības pamatā bija arguments, ka veicot kratīšanu žurnālista dzīvesvietā tiek pārkāpta vārda brīvība un tiesības neizpaust informācijas avotus. Tiesa savā spriedumā piekrita, ka kratīšanas pamatojums bija gana izplūdis, lai tās laikā varētu tikt atklāti arī citi žurnālistes informācijas avoti, ne tikai Neo, kura personību policija tolaik jau bija noskaidrojusi. "Ja šie informācijas avoti nejūtas pasargāti, ja šo informāciju policija tik viegli var izņemt no žurnālista vai dzīvesvietā vai darba vietā, tas nozīmē, ka preses brīvība ir pašos pamatos apdraudēta," norāda Nagla.
Nagla par traumatisko pieredzi un sabojāto reputāciju esošo un potenciālo informācijas avotu acīs bija lūgusi 50 000 eiro (35 140 latu) morālo kompensāciju. Tiesa piesprieda valstij viņai izmaksāt morālo kompensāciju 10 000 eiro (7028 latu) apmērā. Tāpat Nagla prasīja 12 679 latus kā tiesāšanās izdevumu kompensāciju. Tā vietā viņai piespriests izmaksāt 10 000 eiro (7028 latu) tiesāšanās izdevumu kompensāciju.
"Es esmu gandarīta par tiesas spriedumu. Visi tiesneši, kas bija ECT tiesā ir vienbalsīgi atzinuši, ka kratīšana manā dzīvesvietā ir bijusi preses vārda brīvības pārkāpums. It īpaši policijai labi zinot, ka es esmu žurnāliste," intervijā Latvijas Radio sacīja Nagla. Viņa arī priecājas, ka lēmumus ir pieņemts arī salīdzinoši ātrā tempā.
"Es ceru, ka lēmums kalpos mazliet kā precedents un liks aizdomāties izmeklētājiem nākamajās reizēs, vai izdarīt kratīšanu žurnālista mājās, aizdomāties, ka ir jāskatās ne tikai krimināllikums, bet ir jāskatās uz preses brīvību, uz vārda brīvību un jāskatās arī uz sabiedrisko labumu. Ir ļoti šaurs šis te tulkojums bijis. Es ceru, ka tas palīdzēs maniem bijušajiem kolēģiem mazliet drošāk strādāt un dzīvot," teica bijusī žurnāliste.
Amatpersonas šo spriedumu vērtē atturīgi. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Māriņš Lazdovskis norādīja, ka šo konkrēto lietu komentēt ministrija nevar, jo tajā jautājums ir par izmeklēšanas darbībām, nevis tiesu darbu. „Attiecībā uz tiesas pieņemtu lēmumu tālāku apstrīdēšanu cilvēktiesību tiesā tie gadījumi kļūst aizvien retāki un arī tā statistika – gadījumu skaits, kas ir pamatots pret to gadījumu skaitu, kas ir samērā neliels,” norāda Lazdovskis.
Savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atzina, ka katru gadu prokurori, veicot pārbaudes operatīvās darbības iestādēs, konstatē dažādus pārkāpumus. Tie gan pārsvarā esot sīki. „Vēl tāds gadījums, lai nekonstatētu, kad vispār nav pārkāpumu, nav bijis. Vienmēr ir kaut kādi, bet tie nav tādi, kuri būtu uzskatāmi, kas saistīti ar cilvēktiesībām. Tie ir visbiežāk saistīti ar dažādu uzskaites dokumentācijas noteiktās aizpildīšanas kārtības neievērošanu vai dažādi tehniski pārkāpumi,” saka Kalnmeiers.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL - TB/LNNK) uzskata, ka policijai daudzās jomās būtu jāpārskata pielietotā prakse un ir īpaši jautājumi, ko Bordāns grib pārrunāt ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (RP). Savukārt Neo jeb Ilmārs Poikāns jau pauž apmierinātību ar ECT lēmumu. „Man prieks, ka kratītāji aplauzās,” saka Ilmārs Poikāns jeb Neo. „Neviens neuzņemas drosmi to apturēt. Visiem ir jāsagaida kaut kāda Eiropas tiesa, kad viņa iedos pa galvu un liks samaksāt,” sacīja Poikāns.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmums tika pieņemts vienbalsīgi, visiem astoņiem tiesnešiem balsojot par labu cietušajai.
Nagla ECT vērsās, sūdzoties par viņas mājā 2010.gada maijā veikto kratīšanu, kas bija kā daļa no izmeklēšanas saistībā ar noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas. Nagla par noplūdi sabiedrību bija informējusi 2010.gada februāra Latvijas Televīzijas raidījumā. Kratīšanas laikā viņai tika izņemts klēpjdators, ārējais cietais disks, atmiņas karte un četras zibatmiņas.
Nagla sūdzībā atsaucās uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu par vārda brīvību, norādot, ka kratīšanas rezultātā gribēts viņu piespiest atklāt informāciju, kas veicinātu žurnālista avota identificēšanu. Tāpat Nagla atsaucās uz direktīvas 8.pantu par tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi.
Kā ziņots, 2010.gada maija sākumā saistībā ar vērienīgo datu noplūdi no VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas ierosinātajā kriminālprocesā tika veiktas vairākas izmeklēšanas darbības, tostarp aizturēts Latvijas Universitātes pētnieks Ilmārs Poikāns, kurš vēlāk atzina, ka ir Neo - persona, kura datus no VID sistēmas ieguvusi un daļu no tiem publiskojusi. Tāpat sāktā kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā tika veikta kratīšana toreizējās Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" žurnālistes Naglas dzīvesvietā, viņa vēlāk tika atzīta par liecinieci.
Nagla saistībā ar veiktajām izmeklēšanas darbībām iesniedza sūdzību Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai, kura to noraidīja. Vēlāk viņa vērsās ECT.
Pusēm vēl ir tiesības lūgt lietu nodot izskatīšanai cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā. No Latvijas puses par to būs jālemj valdībai.
