Decembris ir tas brīdis, kad visiem ārstiem būs obligāti jāsāk izrakstīt receptes un darba nespējas lapas e-vidē. Attiecīgo platformu izstrādājis "Lattelecom", un uzņēmumam valsts jau samaksājusi deviņus miljonus eiro. Taču sistēmu arvien nevar palaist.
Sākumā tai atklāja būtiskus drošības caurumus, kā rezultātā varēja noplūst pacientu dati. Bet pēc tam, kad šīs problēmas novērstas, atkārtotajā auditā atklātas citas tehniskas problēmas, kas saistītas ar datu ielādēšanu sistēmā. Par e-veselības ieviešanu no valsts puses atbildīgajā Nacionālajā veselības dienestā (NVD) saka, ka ar problēmām jārēķinās.
"Informācijas tehnoloģiju sfērā tas tā reizēm tiešām notiek, kad, veicot kādus labojumus, tiek konstatētas kādas citas problēmas, kas attiecīgi garantijas periodā tiek pieteiktas un sadarbojoties ar izstrādātāju tiek novērstas," teica NVD E-veselības un standartu nodaļas vadītāja Astra Cīrule.
Tomēr šo problēmu labošana arvien liek atlikt izmēģināšanas termiņu, lai ārsti līdz decembrim varētu brīvprātīgi iesaistīties un saprast, kā tā darbojas.
Vairāk gan termiņu, kas tagad nosprausts septembrī, neatlikšot, jo uz stingru tā ievērošanu uzstāj arī VM.
Pagājušajā nedēļā gan ar NVD, gan "Lattelecom" pārstāvjiem tikās arī veselības ministre Anda Čakša. Un šajā sarunā panākta vienošanās, ka e-veselības ieviešanai, lai to varētu pabeigt, tiks piesaistīti papildu darbinieki. Uzņēmumā "Lattelecom" saka – viņiem neesot pamata domāt, ka problēmas nevarēs atrisināt.
"Viss gatavs nekad nebūs, tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, bet tās [problēmas], kas ir apzinātas uz doto brīdi, mēs novērsīsim (..). Ar katru brīdi gribas palaist kādu jaunu funkcionalitāti. Un, tā kā tas notiek pirmo reizi, tad notiek kaut kādas problēmas. Vai arī ir nepieciešams kaut kāds papildinājums, lai sistēma strādātu," sacīja “Lattelecom Technology” valdes loceklis Jānis Kirilka.
Tikmēr juriste Solvita Olsena, kas specializējusies pacientu tiesībās, atzīst, ka notiekošais ap e-veselības ieviešanu un nepietiekamais laiks sistēmas testēšanai viņu nepārliecina.
"Šai sistēmai ir jāaizsargā vissensitīvākā, visintīmākā informācija. (..)
Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jābūt pārliecinātam, kad dati ir pilnīgi droši un ka šī sistēma darbojas tā, kā tas ir paredzēts.
Citās valstīs neviens nav mēģinājis uzbūvēt milzu māju ar nezinošiem speciālistiem un palaist to sistēmu uzreiz un tagad," teica Olsena.
Atbildīgo amatpersonu steiga gan skaidrojama arī ar to, ka, paspējot visu izdarīt līdz decembrim, vēl ir cerība nepazaudēt projektam paredzēto Eiropas naudu vairāk nekā 11 miljonu apmērā.
Lai arī praktiskajā darbā recepšu un darbnespējas lapu izrakstīšanai sistēma vēl nav izmantojama, NVD arī apmāca mediķus un farmaceitus darbam e-vidē. Līdz šim apmācībās piedalījušies nedaudz vairāk kā 3000 nozares pārstāvju.