Pagājušajā nedēļā policija vēstīja, ka kādā dzīvoklī pašā Dobeles centrā atrasti, visticamāk, no narkotiku pārdozēšanas miruši bērnu vecāki un miris - iespējams, no bada - deviņus mēnešus vecs mazulis. Mājoklī aptuveni nedēļu atradās arī trīs, četrus un piecus gadus veci bērni. Dobeles bāriņtiesa sākotnēji publiski izteicās, ka par ģimeni neko nezināja, taču tagad atklājas, ka bāriņtiesas locekle piedalījās sociālā dienesta rīkotās sanāksmēs, kur runāja par ģimenes problēmām. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija tagad nolēmusi vērsties bāriņtiesā un pašvaldībā, lūdzot izvērtēt šīs bāriņtiesas locekles rīcību.
Labklājības ministrijā, kas pārbauda sociālā dienesta darbu, norāda: sākotnējās ziņas liecina, ka divu gadu garumā dienests diezgan intensīvi strādājis ar ģimeni – atbalstījis, apsekojis, sekojis līdzi tās gaitām. Tāpat arī pērn septembrī pēc dienesta darbinieku ieteikuma četru bērnu māmiņa pēc vairākiem konfliktiem ģimenē devusies uz policiju vai tiesu lūgt pagaidu aizsardzību, un tēvu ar tiesas nolēmumu nošķīra no ģimenes. Pēc tam gan vecāki salaba. Turklāt jau iepriekš 2014.un 2015.gadā par šo ģimeni runāja divās starpinstutucionālās sanāksmēs, kur piedalījās bāriņtiesa un sociālais dienests, un atsevišķās epizodēs arī policija.
Par ko runāja un vienojās sanāksmēs, pagaidām nav zināms. Bet Labklājības ministrijas pārstāve Līga Āboliņa Latvijas Radio atzina, ka ir grūti izprotams, kādu rezultātu gribēja sasniegt šajās sanāksmēs, jo nav saprotami speciālistu darba uzdevumi un atbildības.
Iepriekš bāriņtiesa publiski noliedza, ka tā jebko zinājusi par šo ģimeni. To pašu bāriņtiesa norādīja arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai, bet pēcāk inspekcija par šo jautājumu interesējās ministrijā un uzzināja, ka tā nav patiesība. Tagad inspekcija nolēmusi vērsties bāriņtiesā un pašvaldībā, lūdzot izvērtēt šīs bāriņtiesas locekles rīcību.
Inspekcijas pārstāve Valtenīna Gluščenko arī norādīja, ka šajā lietā neskaidri ir daudzi jautājumi. Piemēram, kāpēc tiesa bāriņtiesai nepaziņoja par pieņemto lēmumu nošķirt ģimenes tēvu no ģimenes pēc konfliktiem, kuros bija vardarbība.
„Ja bija šis tiesas lēmums par tēva nošķiršanu no ģimenes, vai patiešām bija pamats tiesai pieņemt šādu lēmumu un neinformēt par to bāriņtiesu? Normatīvais regulējums pasaka: ja šādā ģimenē ir bērni un tiesai pastāv bažas arī par bērnu tiesību apdraudējumu, ir pienākums ziņot bāriņtiesai,” sacīja Gluščenko.
Valentīna Gluščenko arī Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” norādīja: šajā lietā, tāpat kā jebkurā citā, izvērtējama ir tēva loma un viņa sadarbība ar dienestiem.
“Samērā bieži uzsvaru liek uz to, ka mamma nāca, mamma strādāja, mamma sadarbojās, mamma darīja visu kaut ko. Bet lielajā vairākumā gadījumu rodas jautājums, vai šajos procesos iesaistīja arī tēti. Ja tētim nebija algota darba, tētis arī piedalījās bērnu audzināšanā, tad kādēļ un vai šajās apmācībās neiesaistījās tētis. Ja turklāt vecākiem vecuma ziņā bija liela starpība,” norādīja Gluščenko.
Sociālajā dienestā par tēvu vien tik stāstīja, ka viņš neregulāri strādājis algotu darbu, sociālais dienests viņam piedāvājis psihologa palīdzību, taču pēc vienas konsultācijas viņš psihologu vairs nav apmeklējis.
Pēc labklājības ministra Jāņa Reira (“Vienotība”) iniciatīvas nākamnedēļ pirmdien gaidāma starpinstitūciju sanāksme, pieaicinot amatpersonas no Valsts policijas, Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Tiesībsarga biroja, lai vērtētu, vai riski pietiekami izvērtēti, vai rīcība bijusi tūlītēja, un ko darīt nākotnē, lai uzlabotu iestāžu sadarbību.
