EM izstrādātais Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns paredzēja astoņus darbības virzienus, kā mudināt Latvijas valstpiederīgos atgriezies Latvijā, tajā skaitā izveidot vienu vietu, kur visi atgriezties gribētāji varētu saņemt vajadzīgo informāciju, veicināt sadarbību ar diasporu, kā arī palīdzēt ar latviešu valodas apguvi.
EM pārstāvis Oļegs Barānovs Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē gan uzsvēra, ka galvenais faktors, kas mudinātu cilvēkus Latvijā atgriezties, ir ekonomikas izaugsme, un to šis plāns nevar ietekmēt.
"Plāna mērķis ir atbalstīt un palīdzēt aizbraukušajiem iedzīvotājiem, kuri vēlas atgriezties un strādāt Latvijā, vai no savas mītnes zemes vēlas uzturēt ciešākas saites. Plāna mērķis nav piedāvāt risinājumus visām ielaistajām problēmām, jo, kā redzam, migrācija ir lielā mērā saistīta ar šiem ekonomiskajiem faktoriem," norādīja Barānovs.
Kopš krīzes beigām emigrācija no Latvijas katru gadu samazinās, taču iebraucēju skaits joprojām ir gandrīz divas reizes mazāks, tāpēc migrācij mas dēļ pagājušajā gadā Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 8000 cilvēku. EM aplēses liecina, ka tikai ap 2020.gadu Latvijā varētu vairāk cilvēku iebraukt, nekā izbraukt.
Vairāki reemigrācijas pasākumi naudas trūkuma dēļ tā arī nav paveikti. Piemēram, nav paplašināts cilvēku loks, uz kuru attiektos repatriācijas likums. Tāpat nav izveidota viena fiziska vieta, kur cilvēks var iegūt visu informācijas par atgriešanos Latvijā. Tā vietā ir vairākas mājaslapas.
Deputāts Artuss Kaimiņš pārmeta, ka tāpēc plānam iztērētie gandrīz pusotrs miljons eiro ir nonākuši vien ierēdņu kabatās, "Es saskaitītu 14 interneta vietnes, kur tu vari uzzināt informāciju par kaut ko. Tas nozīmē, ka 14 reizes ir pārtērēti līdzekļi. Uz ko aiziet 1,5 miljoni eiro? Jo es redzu, ka tas ir tikai un vienīgi uz ierēdniecības aparāta uzturēšanu," neizpratnē bija Saeimas deputāts.
Uz deputātu jautājumu, cik ļoti cilvēkiem atgriezties palīdz tieši reemigrācijas pasākumi, Barānovs nevarēja atbildēt.
Par to sašutis bija Zaļo un zemnieku savienības deputāts Augusts Brigmanis. "Citādi es šeit lasu – uzlabot, veicināt, sekmēt, tik un tik naudas tur izlietots, te Artusam es piekrītu. Ir reāli jāredz – tik un tik tūkstoši cilvēku ir atgriezušies," sacīja Brigmanis.
Deputāti arī norādīja, ka reemigrācijas pasākumi ir ļoti sadrumstaloti, jo tos pārrauga daudzas dažādas iestādes.
Nacionālās apvienības deputāte un komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne ieteica, ka plānu vajadzētu koordinēt vienai institūcijai, piemēram, Pārresoru koordinācijas centram. Tomēr kopumā klātesošie bija vienisprātis, ka ir vajadzīgs izstrādāt reemigrācijas plānu arī nākamajiem gadiem. Inese Laizāne ir pārliecināta, ka nākamais plāns būs labāks, jo varēs mācīties no kļūdām.
"Ir neizpildītās lietas, ir, varbūt bez pieredzes gatavojot tādu plānu, nepamanītas lietas, kas nestrādā, tagad tās ir izkristalizējušās, un ir ļoti skaidras lietas, kas ir jāiestrādā jaunajā plānā un kam ir jāstrādā," uzskata Laizāne.
Komisija uzdeva EM veikt aprēķinus par to, cik Latvijai izmaksā atgriezt vienu cilvēku Latvijā, ieskaitot bezdarbnieka statusu un pabalstus, kā arī kāds Latvijai ir ekonomiskais pienesums no reemigrantu atgriešanas.
