Veikala, pasta, bibliotēkas vai ārsta apmeklējums jāapliecina vēl kādam ar parakstu un zīmogu, paredz jaunie līguma nosacījumi, ko no 1.novembra sociālais dienests slēdz ar invalīdu asistentiem. Noteikumu maiņa pašvaldībās sākusies pēc Labklājības ministrijas atsūtītas vēstules.
Kucēns Bruno laiza Uldim seju, bet viņš draugu nevar pat padzīt nost no sevis. Kopš zīdaiņa vecuma Ulda rokas un kājas nedabīgi izliekusi bērnu cerebrālā trieka. Toties viņam ir fenomenāla atmiņa. Vidusskolas atestātā – tikai devītnieki. Un jau trīsdesmit astoto gadu Uldi kopj viņa mamma.
Uldis dzīvo Demenē – mazā ciematā vēl aiz Daugavpils, četrus kilometrus no Lietuvas robežas. Līdz šim Ulda mamma no valsts par viņa vešanu pastaigās mēnesī saņēma 56 eiro. Vienu Uldi atstāt nevar.
„Es nevaru viņu izvest ārā un atstāt – brauks kas garām, sabīsies, izkritīs no ratiem,” skaidro Ulda mamma Ilga Vingre.
Uldis dzīvo aktīvu dzīvi, viņam ļoti paticis Rotko muzejā Daugavpilī, viņš vienmēr piedalās vēlēšanās.
Taču nesen Ulda mamma saņēma Daugavpils novada sociālā dienesta vēstuli, ka kārtība tiek mainīta.
Turpmāk invalīdu asistenti invalīdus drīkst vest pastaigā tikai pēc strikti apstiprināta plāna, un katra pastaiga vēl jāpierāda ar cita cilvēka parakstu vai zīmogu. Pamatojums – Labklājības ministrijas atsūtīta vēstule.
Plāns veidots vienai nedēļai, pastaigām atvēlot astoņas stundas - divas bibliotēka, divas reizes - ārsts, stāsta Ulda mamma.
Demenē zīmogs ir tikai padomes priekšsēdētājai, ārstam un pastā.
„Es viņai apzīmogošu visas 24 stundas!” saka Demenes pagasta padomes priekšsēdētāja Valentīna Gadzāne.
Gadzāne uzsver, ka Uklda mamma tiešām dara darbu kā invalīdu asistente. Pagasta vadītāja domā, ka šī kārtība ir ņirgāšanās un noteikti jāmaina.
„Sociālais dienests to var nokontrolēt,” pārliecināta Gadzāne.
Tikmēr 200 kilometrus no Ulda mājām, Rīgā, Skolas ielā, Labklājības ministrijā skaidro, ka viņu rakstīto vēstuli pašvaldības ir pārpratušas.
„Nevienu mirkli no ministrijas puses nav teikts – pārslēdziet līgumus, stādiet grafikus!” saka ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.
Ministrija esot pārbaudēs konstatējusi, ka ir pašvaldības, kur asistentu atskaitēs norādītais ir apšaubāms, un tagad uzdots šo kārtību sakārtot, jo kopumā valsts par asistentu pakalpojumiem maksā sešus miljonus eiro, un tā neesot maza summa. Tāpēc katram invalīdam jābūt izstrādātam un apstiprinātam rehabilitācijas plānam. Bet to noteikumi paredz jau divus gadus.
„Es arī jau dzirdēju, kā Rēzekne to interpretē, es vēl trīs reizes pārlasīju to vēstuli, nu nav tur nekā tāda,” saka Jaunzeme.
Situācija ir absurda. Iznāk, ka problēma ir pašā vēstulē. Jo gan Daugavpils, gan Rēzeknes pašvaldības speciālisti ir sapratuši vienu, bet valsts sekretāre domājusi pavisam ko citu.
Tiesa, vēstulē nav uzsvērts, ka katra pastaiga jādokumentē ar parakstu, bet noteikts, ka jānodrošina pietiekamu kontroli pār asistentu darbu un pakalpojumu izpildes dokumentu pārbaudi. Tagad Labklājības ministrija sola rīkot informatīvus seminārus. Tajos pašvaldību sociālajiem darbiniekiem skaidros kā tieši jāizskatās šim atskaites plānam. Diemžēl kārtējo reizi tas tiek darīts par vēlu, kad no sirds savu darbu darošie asistenti jau satracināti un jaunie līgumi pārslēgti.
