Paziņojumā medijiem viņš uzsver, ka komisija nav darbojusies atbilstoši sākotnēji uzstādītajam mērķim. „Komisijas darbības sākumā tika nolemts izvērtēt normatīvo regulējumu un valsts pārvaldes efektivitāti, nevis konkrētu amatpersonu atbildību,” raksta Dālderis.
Tomēr pašreiz izstrādātajā galaziņojuma versijā, kas vēl jāapstiprina Saeimai, šis princips neesot ietverts.
„Paužu savu politisko pārliecību, ka komisijas darbā šis princips nav ievērots, nosaucot politiķus par vainīgiem bez faktiska pamata. Ievērojot traģēdijas ārkārtējo un smago raksturu, personiski uzskatu, ka nepamatoti apvainojumi pārkāpj Latvijas sabiedrībā pieņemtos ētikas principus,” raksta Dālderis.
Viņaprāt, ziņojuma „vienīgais mērķis ir cīņa pret vienu konkrētu cilvēku, kurš nav valsts amatpersona, bet Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš, kā pierāda komisijas darbs, nevar būt juridiski atbildīgs par notikušo, jo fakti norāda uz pilnīgi citu institūciju un amatpersonu darba nepilnībām”, uzsver Dālderis.
Saeimas Juridiskais birojs atzinis, ka galaziņojumu nedrīkst virzīt apstiprināšanai Saeimā bez komisijas sekretāra paraksta.
Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis (“No sirds Latvijai”) LTV norādīja, ka sasaukt vēl vienu sēdi negrasās. Viņš ziņojumu plāno virzīt tālāk bez Dāldera paraksta, pretēji Saeimas juristiem uzskatot, ka Saeimas Kārtības rullis to pieļauj. Ziņojumu parakstīt pieteicies komisijas deputāts Artuss Kaimiņš (Latvijas Reģionu apvienība).
“Iespējams, es šo piedāvājumu izmantošu. Ja Saeimas prezidijs lūgs, mēs varam sasaukt sēdi, bet es to redzu kā mēģinājumu nogremdēt ziņojumu. Es vērsīšos Mandātu un ētikas komisijā, jo Dāldera rīcība ir precedents. Viņš ir sekretārs, un tas ir viņa pienākums, ko viņš neveic,” sacīja Balodis.
Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija nolēma savā ziņojumā par morāli un politiski vainīgiem atzīt piecas bijušās amatpersonas: bijušo premjeru Valdi Dombrovski, bijušo ekonomikas ministru Arti Kamparu, bijušo Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Anriju Matīsu, bijušo ekonomikas ministru Danielu Pavļutu un bijušo Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Juri Pūci. Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs minēti kā atbildīgie par to, ka Zolitūdes „Maximas” būvniecības laikā Rīgas pašvaldībā pastāvošā būvniecības uzraudzības sistēma bija neefektīva un nevajadzīgi sadrumstalota.
Vairāk nekā 80 lappušu garā galaziņojuma kopsavilkumā norādīts, ka komisija, izvērtējusi Zolitūdes traģēdiju veicinošas nepilnības valsts un pašvaldību iestāžu darbā un normatīvajā regulējumā, secina, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, ir novedusi pie traģēdijas.
Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, kad, sabrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, zem tā dzīvību zaudēja 54 cilvēki.
